Šī gada prioritātes ir ilgtspējīga tautsaimniecības izaugsme, tiesiskums un likuma vara, darbaspēka pieejamība un izglītība, ēnu ekonomikas apkarošana, piektdien, 27.maijā, valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sēdē vienojās tās dalībnieki.
Divdesmitajā tikšanās reizē sanāksmes dalībnieki apsprieda arī līdzšinējo prioritāšu ieviešanas progresu, kā arī pauda gatavību turpināt dialogu arī 2017.gadā, informē Valsts kanceleja.
Sēdes atklāšanas uzrunā Ministru prezidents Māris Kučinskis atzinīgi novērtēja ārvalstu investoru darbību Latvijā, apliecinot cieņu uzņēmējiem, kuri uzticējušies Latvijai, izšķiroties par savas naudas ieguldīšanu tieši šeit.
Ministru prezidents uzsvēra, ka valdības deklarācijas veidošanā bijis skaidrs uzstādījums – jāmeklē efektīvi risinājumi ekonomikas straujākai un vienlaikus sabalansētai attīstībai. Deklarācijas galvenais uzstādījums ir vidējā termiņā panākts sabalansēts IKP pieaugums 5% robežās ik gadu.
Kučinskis akcentēja, ka deklarācijā ietverto mērķu īstenošanai valdība ir skaidri noteikusi prioritāros rīcības virzienus tautsaimniecības attīstībai – uzņēmējdarbības vide, prognozējama nodokļu sistēma, inovācijas platformas izveide, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas reforma, demogrāfijas, nacionālās identitātes un drošības dimensija, kuru izpildei nepieciešama horizontāla vairāku resoru sadarbība.
Ministru prezidents norādīja, ka valdība strādās, lai pilnveidotu ārvalstu investīciju piesaisti, izveidojot konkurētspējīgu investīciju portfeli, nodrošināt vienotu pieeju publiskajā pārvaldē investīciju projektu apkalpošanai un palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā, rezultātā panākot investīciju pieaugumu vidējā termiņā par aptuveni 7% ik gadu. Tāpat valdība strādās, lai atbalstītu mazos un vidējos uzņēmumus un veicinātu start-up starptautisko konkurētspēju.
«No valdības sagaidām spēcīgu līderību un rezultātus labas pārvaldības un tiesiskuma jomā Latvijā: ir jāpāriet no vārdiem pie darbiem. Likuma vara Latvijā ir jāstiprina un tai jākļūst par politisku šīs valdības prioritāti un apņemšanos. Ir jāsūta skaidrs signāls uzņēmējiem un visai sabiedrībai kopumā. Savukārt uzraugošajām un tiesībsargājošajām iestādēm jāsniedz vajadzīgie resursi, lai to īstenotu,» komentē sēdes goda priekšsēdētājs, Pricewaterhouse Coopers partneris Stīvens Oldfīlds (Stephen Oldfield).
Vērtējot līdz šim paveikto, uzņēmēji izteica gandarījumu par valdības rīcības plānā pausto virzību uz straujāku tautsaimniecības izaugsmi- IKP pieaugums 5% robežās katru gadu, sākot no 2018.gada. Tāpat uzņēmēji novērtēja valdības centienus uzlabot normatīvo vidi Latvijā un sekmēt caurskatāmu un paredzamu tiesu sistēmas darbību. Uzņēmēji uzskata, ka Latvija daudz paveikusi valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības jomā.
Investori izteica gandarījumu, ka izdevies mazināt ēnu ekonomikas apjomu, tomēr akcentē, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijas ekonomikā joprojām ir nopietns šķērslis, kas rada nevienlīdzīgas konkurences apstākļus un palielina nevienlīdzību sabiedrībā.
Investori atzina, ka Latvijai jākāpina ekonomikas attīstības tempi, lai tā panāktu ilgtermiņa izaugsmi un līdzvērtību ar pārējām ES un OECD valstīm jau tuvākajā nākotnē. Latvijai ir arī jāpielāgojas ES fondu izaicinājumiem pēc 2020. gada, savlaicīgi veidojot investīciju piesaistes politiku, kas vērsta uz konkurētspējas stiprināšanu, inovatīvu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, jaunu darba vietu radīšanu un kopējās investīciju struktūras dažādošanu.
Sanāksmes laikā tika arī akcentēts, ka viens no izaicinājumiem Latvijai ir darbaspēka ražīgums un tā pieejamība. Lai to risinātu, ar plānotās administratīvās reformas palīdzību jāturpina cilvēku un finanšu resursu koncentrēšana, tai skaitā, jāoptimizē izglītības sistēma, samazinot infrastruktūras vienību skaitu un uzlabojot kvalitāti.
Ref: 102.000.102.12834