Izdod senāko latviešu valodā sarakstīto vēstures apcerējumu par latviešiem

Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā ceturtdien, 14.maijā, plkst. 17:00, notiks vācu mācītāja Frīdriha Bernarda Blaufūsa (1697 – 1756) 18.gadsimta vidū latviešu valodā sarakstītā darba Vidzemes stāsti. Stāsti no tās vecas un jaunas būšanas to Vidzemes ļaužu pirmizdevuma prezentācija un atvēršanas svētki.

1753.gadā uzrakstītais teksts ir pirmais latviešu valodā tapušais vēstures apcerējums par latviešiem, kurā tie attēloti kā prasmīga un pašapzinīga tauta. Tā ir pirmā latviski sarakstītā latviešu vēsture, turklāt radīta, sekojot sava laika jaunākajiem vēstures rakstīšanas principiem. Tomēr līdz šai dienai Blaufūsa darbs nav ticis pilnībā publicēts un par šo vērtīgo latviešu valodas un vēstures pieminekli zināja tikai šaurs speciālistu loks.

«Blaufūsa Stāsti bija viens no pirmajiem soļiem latviešu vēsturiskās apziņas veidošanā. Stāsti bija adresēti plašai latviešu sabiedrībai un, šķiet, guva diezgan plašu izplatību. Bet vai latvieti, kurš savā valodā lasa savu vēsturi var uzskatīt par tumsībā dzīvojošu vergu?» retoriski vaicā izdevuma redaktors vēstures zinātnes doktors Jānis Šiliņš.

Blaufūsa stāsti radīti vairāk nekā 40 gadus pirms Garlība Merķeļa Latviešiem, kas likts pamatā «700 verdzības gadu» mītam un vienkāršotai latviešu vēstures skaidrošanas shēmai – idealizēta senvēsture, tumšais «verdzības laiks» no 13.līdz 19.gadsimtam un atbrīvošanās laikmets, kas noslēdzās ar valsts iznīcināšanu, skaidro izdevuma redaktors Dr.Šiliņš. «Šī shēma ir ļoti viegli uztverama. Diemžēl tās izmantošana izkropļo gan Latvijas vēstures izpratni, gan latviešu vietu tajā, atstājot aizmirstībā daudzus nozīmīgus vēsturiskus notikumus, darbus un personības, kas neiederas šādā vienkāršotā vēstures skatījumā,» norāda vēstures zinātnes doktors.
Vācu tautības mācītājs Blaufūss ir viena no šādām personībām, kas ne tikai perfekti pārvaldīja latviešu valodu, bet arī savā apcerējumā neslēpa uzskatu, ka tā ir vismaz līdzvērtīga, ja ne augstvērtīgāka par paša dzimto vācu valodu.

Grāmata sastāv no F.B. Blaufūsa manuskripta faksimila un transkripcijas, kā arī četru Latvijas Universitātes profesoru (Pēteris Vanags, Māra Grudule, Gvido Straube, Janīna Kursīte) komentāriem.

Grāmatas atvēršanas svētkos LU Akadēmiskajā bibliotēkā var piedalīties ikviens interesents.

Ref: 102.000.102.9755