Nākamajā dekādē nodarbinātības iespējas kopumā paplašināsies, taču demogrāfijas tendences un darba tirgus reģionālās atšķirības radīs vēl izteiktāku darbaspēka nepietiekamību, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes.
«Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei jāpaaugstina produktivitāte uzņēmējdarbībā, izglītības sistēmā un ikvienā cilvēkā. Biznesam jākļūst produktīvākam, kas ļautu mazināt uzņēmējdarbības izmaksas un celt algas strādājošajiem. Izglītības sistēmai jārada darba tirgum nepieciešamais darbaspēks, īpaši attīstot visaptverošas pieaugušo izglītības sistēmu un kompetenču pieeju. Mums ik vienam ik dienu jāapgūst jaunas mūsdienu, strauji mainīgajai ekonomikai nepieciešamās prasmes, kas ceļ mūsu kompetenci un konkurētspēju darba tirgū,» uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Vidējā termiņā arvien izteiktāka kļūs vidējas kvalifikācijas darbaspēka nepietiekamība, ko visvairāk izjutīs apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Izglītības piedāvājuma struktūra ir kļuvusi sabalansētāka ar darba tirgus vajadzībām, tomēr speciālistu skaits, kas ienāk darba tirgū, joprojām ir mazāks nekā nepieciešams, lai pilnībā risinātu darbaspēka nepietiekamību, liecina ministrijas izstrādātās prognozes.
«Visaptverošas pieaugušo izglītības sistēmas izveidošana ir būtiska, lai salīdzinoši īsākā laikā mazinātu disproporcijas darba tirgū un spētu ātri pielāgoties pārmaiņām 21.gadsimtā – straujo zinātnes un tehnikas sasniegumu un augsto tehnoloģiju laikmetā, kad iepriekš iegūtās zināšanas un prasmes noveco arvien ātrāk. Līdz 2021.gadam pieaugušo izglītības sekmēšanai pieejami gandrīz 150 miljoni eiro ES fondu atbalsts. Būtiski, lai šie līdzekļi tiktu efektīvi izmantoti un sasniegtu savu mērķi – samazinātu zemas kvalifikācijas darbaspēka īpatsvaru darba tirgū,» turpina ministrs.
Darbaspēka pieprasījums augs lēnāk, tomēr nodarbinātības iespējas paplašināsies
Ekonomikas izaugsme turpmāk būs balstīta uz produktivitātes pieaugumu, tāpēc sagaidāms, ka vidējā termiņā darbaspēka pieprasījums augs lēni. Līdz 2025.gadam nodarbināto skaits varētu palielināties tikai nedaudz vairāk par 11 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017.gadu, ko pamatā veidos pieaugums četrās nozarēs – komercpakalpojumos, būvniecībā, tirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā. Savukārt pēc 2025. gada darbavietu skaits varētu pat nedaudz sarukt. Ņemot vērā dažādu darbu automatizācijas tendences, lielākais darbavietu samazinājums sagaidāms profesijās ar lielu manuālo un atkārtojamu darbību īpatsvaru. Prognozējams, ka darbaspēka pieprasījums vienkāršajās profesijās līdz 2035.gadam varētu samazināties par aptuveni 36% jeb vairāk nekā 40 tūkstošiem darbavietu, vēsta ministrijas prognozes.
Galvenās darba iespēja radīs aizvietojošais pieprasījums – darbaspēka novecošanās un iziešanas no darba tirgus dēļ brīvo darbavietu skaits vidējā termiņā pārsniegs 150 tūkstošus. 2025.gadā nodarbinātības līmenis iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem varētu pārsniegt 67% (2017.gadā ~63%), bet ilgtermiņā tas pakāpeniski varētu tuvoties 70%. Ilgtermiņā darba iespējas palielināsies jomās, kas rada un apkalpo jaunās tehnoloģijas, kā arī, ņemot vērā sabiedrības novecošanās tendences, pieprasījums augs dažādos ar veselības uzturēšanu, rehabilitāciju un «sudraba ekonomiku» saistītajos pakalpojumos, saka ministrijas pārstāvji.
Izglītības piedāvājums kļuvis atbilstošāks darba tirgus vajadzībām
Izglītības piedāvājums pēdējos gados ir kļuvis sabalansētāks un tuvāks nākotnes darba tirgus pieprasījumam. Liela daļa no iepriekš prognozētām darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstībām ir mazinājušās. Lai arī joprojām prognozējams būtisks iztrūkums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību STEM virzienos (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas) – 2025.gadā ~17 tūkstoši, tomēr, salīdzinot ar iepriekš prognozēto, tas ir samazinājies par gandrīz 1/4 (iepriekš tika prognozēts, ka 2025.gadā šo speciālistu iztrūkums būs ~23 tūkstoši). Tāpat prognozējams ievērojami mazāks darbaspēka pārpalikums nekā iepriekš speciālistiem ar izglītību humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Šīs izmaiņas lielā mērā ir veicinājusi daudz sabalansētāka augstākās izglītības piedāvājuma struktūra – STEM virzienos uzņemto studentu īpatsvars kopš 2008.gada ir pieaudzis par aptuveni 7%, tai pat laikā sociālo zinātņu programmās uzņemto īpatsvars ir samazinājies par 15 procentpunktiem, liecina Ekonomikas ministrijas izstrādātās darba tirgus prognozes.
Lai arī izglītības piedāvājumā ir vērojami būtiski uzlabojumi, tomēr izmaiņu ietekmi mazina nepietiekamais izglītojamo skaits. No vienas puses, to ietekmē demogrāfijas tendences, bet, no otras puses, salīdzinoši augstais jauniešu īpatsvars, kas nepabeidz mācības dažādos izglītības posmos. Vairāk nekā 2/5 no jauniešiem darba tirgū nonāk ar vidējo vispārējo un pamatizglītību, savukārt šāda darbaspēka pieprasījums darba tirgū nākamajos gados strauji samazināsies. Sagaidāms, ka darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo un pamatizglītību līdz 2025.gadam varētu palielināties līdz 91 tūkstotim, prognozē ministrijā.