Rīgas Brāļu kapu (RBK) Noslēdzošās sienas Kreisās puses restaurācija, kas tika uzsākta šā gada 15.maijā, ir pabeigta. Kopumā šiem darbiem iztērēti 42 697 eiro.
Šie līdzekļi savākti pērnā gada 11.novembra akcijā sadarbībā ar Latvijas Televīziju 1. Šobrīd par šiem līdzekļiem ir pabeigti restaurēto Strēlnieku bareljefu montāžas un nostiprināšanas darbi RBK sienā, restaurēti heraldiskie tēli Vidzeme un Latgale, desmit apriņķu ģerboņi, kas simbolizē 250 novadus, kā arī uz leju vērstais zobens – Latvijas miermīlības un vienlaicīgi spēka un aizsardzības simbols.
Bareljefu montāža tika veikta septiņu metru augstumā ar specializēto tehniku – pacēlāju. Laika gaitā sašķēlušos un sadalījušos un no Latvijas Allažu šūnakmens no jauna restaurētos Strēlnieku bareljefus nostiprināja atpakaļ Noslēdzošās sienas kreisajā pusē. Darbi ir pabeigti plānotajā termiņā un 17.oktobrī tos pieņems Rīgas pieminekļu aģentūra, informē Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonds.
Fonda organizētos restaurācijas darbus vadīja Rīgas pieminekļu aģentūras galvenais speciālists Ivo Graudums, bet darbus veica restauratori Edgars Janočko, Kalvis Ozoliņš.
«Fonds uzskatīs savu misiju par izpildītu, ja uz Brāļu kapu izveides simtgadi, kas notiks nākamgad, 15.oktobrī, tiks pabeigta visa Rīgas Brāļu kapu restaurācija un ikviens Latvijā dzīvojošais zinās šeit trīs pirmo apbedīto 18-19 gadus veco jauniešu – Jēkaba Voldemāra Timmas, Andreja Stūra un Jāņa Gavenassa vārdus. Uz simtgadi plānots pabeigt Noslēdzošās sienas Labās puses restaurāciju un šim mērķim vēl jāsavāc 49 000 eiro,» stāsta fonda valdes priekšsēdētaja Mirdza Stirna.
1915.gada 15.oktobrī Ķeizarmežā, Doma un Pētera baznīcas kapos (tagadējos Meža kapos) tika guldīti trīs varoņi – pirmie kritušie latviešu strēlnieki, kuri atdeva savas dzīvības par Latviju kaujā pret vāciešiem Tīreļpurvā. Viņu apbedīšanas vieta kļuva par pamatu Rīgas Brāļu kapiem. Pirmo 18 – 19 gadus jauno kritušo Latvijas aizstāvju vārdi ir Jēkabs Voldemārs Timma, Andrejs Stūris, Jānis Gavenass.
Brāļu kapu memoriālais ansamblis iesvētīts Lāčplēša dienā – 1936.gada 11.novembrī.
«Katrā latviešu ģimenē ir bijis kāds latviešu strēlnieks vai jaunās valsts karavīrs, kas piedalījies cīņās pret vāciešiem un pret Bermontu un sekmējis neatkarīgas valsts izveidi. Kapos guldīti aptuveni 2 000 varoņi, to skaitā ap 200 nezināmie. Rīgas Brāļu kapi ir ne tikai kultūras un vēstures simbols, bet arī mūsu latvju tautas vienotības, kopīga spēka, centienu, cerību un pārliecības simbols. Rīgas Brāļu kapu memoriālais ansamblis ar mākslinieciskiem līdzekļiem pausto patriotisko ideju ir Latvijas nacionālais lepnums. Tas ir pirmais šāda veida ansamblis Eiropā,» piebilst fonda prezidents ģenerālis Juris Vectirāns.
Ikviens interesents līdzekļus restaurācijai var ziedot, zvanot pa tālruni 90006480, kā arī pārskaitot tos uz ziedojumu kontu LV37UNLA0050003853219, SEB banka, Reģ. nr. 40008079151.
Ref: 102.000.102.8292