Trīspadsmit gadu vecumā jaunietis, kurš lieto alkoholu, ir ar sliktāku pašsajūtas pašnovērtējumu, vēlmi eksperimentēt ar dažādām atkarību izraisošām vielām, vieglāk pakļaujas vienaudžu ietekmei un uzskata, ka viņa attiecības ar vecākiem ir sliktākas. Tā secināts pētījumā «Alkohola lietošanas izplatība un paradumi 7.-9.klašu skolēnu vidū Latvijā», ko veic biedrība Go Beyond sadarbībā ar sociologiem un antropologiem programmas Runājot par alkoholu ietvaros.
Pērnā gada rudenī pētījumā dalību uzsāka 50 Latvijas skolas. Pirmajā pētījuma vilnī aptaujā piedalījās 1 753 7.klases skolēni, lielākoties (78,3%) 13 gadus veci jaunieši. Pētījuma dati uzrāda, ka 43% skolēnu šajā vecumā alkoholu ir pamēģinājuši vismaz vienu reizi, kā arī 34% skolēnu pirmā lietošanas reize ir bijusi agrāk kā 13 gadu vecumā.
Pirmajā pētījuma posmā secināts, ka alkoholu 13 gadu vecu jauniešu vidū biežāk lieto zēni (55,2% no alkohola lietotājiem pētījumā). Visbiežāk alkohols pirmo reizi pamēģināts mājās – vecāku vai citu ģimenes locekļu klātbūtnē. Līdz ar to vairumā gadījumu – 76% to bērnu, kuri ir mēģinājuši lietot alkoholu, vecāki ir informēti par pirmo alkohola pamēģināšanas reizi. Pusē gadījumu vecāki paši ir piedāvājuši bērniem pamēģināt alkoholiskos dzērienus. Jauniešus pirmo reizi pagaršot alkoholu visbiežāk pamudina ziņkāre – vēlme uzzināt, kā tas garšo.
Jaunieši, kuri ir lietojuši alkoholu biežāk saskārās ar fizisku diskomfortu – galvassāpēm, muguras un vēdersāpēm, ir neizgulējušies un ir grūtības iemigt. Alkoholu lietojušajiem jauniešiem biežāk brīvo laiku aizņem «iepriekš neplānotas» izklaides, to starp daudz vairāk laika tiek pavadīts sociālajos tīklos, salīdzinot ar tiem, kas alkoholu nelieto.
Alkoholu lietojošie jaunieši alkoholu uztver, kā pozitīvu notikumu elementu pretstatā jauniešiem, kas alkoholu nav lietojuši un saskata alkohola postošo ietekmi. Lai gan daļēja pārliecība par alkohola kaitīgumu ir, tomēr alkoholu lietojošo jauniešu vidū ir vairāk tādu jauniešu, kas nepiekrīt tam, ka alkohols varētu izraisīt, piemēram, neadekvātu uzvedību, vai cilvēks varētu slikti justies pēc alkohola lietošanas. Šo jauniešu vidū plašāk izplatīts maldīgais uzskats, ka vieglie alkoholiskie dzērieni neizraisa atkarību, vai arī ir jātrenējas alkohola lietošanā, piedzeršanās nevienam nekaitē. Šie jaunieši arī biežāk ir nonākuši situācijās, kurās ir alkohola klātbūtne, piemēram, 22% ir braukuši automašīnā ar iereibušu vadītāju. Jaunieši, kuri ir lieto alkoholu 13 gadu vecumā, izteikti vairāk lieto enerģijas dzērienus, ir mēģinājuši smēķēt vai smēķē neregulāri. Tie jaunieši, kuri ir mēģinājuši alkoholu, izteikti vairāk ir eksperimentējuši arī ar narkotikām un cigaretēm, informē pētījuma autori.
Būtiska ir draugu loma alkohola lietošanā – jaunieši, kas lieto alkoholu, atzīst, ka biežāk tā ir kompānijas ietekme un nav tik pārliecināti par savām spējām atteikt, ja alkohols tiek piedāvāts (55% lietojošo, 73% nelietojošo). Šie jaunieši kopā ar draugiem biežāk dara lietas, kuras paši nedarītu un uzskata par riskantām (35% lietojošo, 22% nelietojošo). Viņu draugiem ir lielāka pieredze alkohola lietošanā (42% lietojošo, 25% nelietojošo). Tapāt informācijas avoti šai jauniešu grupai biežāk ir draugi, brāļi, māsas, retāk – skola, vecāki.
Jauniešiem, kas lieto vai ir mēģinājuši lietot alkoholu raksturīgas vēsākas attiecības ar vecākiem – mazāk ir tādu, kam vecāki, it īpaši tētis, patiešām patīk. Šie jaunieši arī retāk jūtas laimīgi mājās un skolā. Vecākiem šajā grupā biežāk ir bijušas alkohola atkarības, kā arī šo jauniešu ģimenēs alkohols biežāk tiek lietots bērnu klātbūtnē. Retāk vecāki zina par to, ko bērni dara ārpus mājas.
«Kā iespējamā problēma iezīmējas tas, ka jaunieši pārmērīgu alkohola lietošanu pārsvarā saista ar marginalizētām grupām, tādām, kā bezpajumtnieki, ubagi, alkoholisma dēļ degradētas personas un pastāvīgā reibuma stāvoklī esošas personas. No vienas puses šādi alkohola lietošanas seku vizuāli piemēri attur no alkohola lietošanas uzsākšanas, no otras puses tie rada situācijas, kad pārmērīga alkohola lietošana netiek pamanīta «normālu», «parastu» cilvēku ikdienā un netiek saistīta ar saviem un ģimenes ieradumiem alkohola lietošanas jomā, kas rada nostāju, ka alkohola izraisītās problēmas mūs neskar. Nozīmīgi ir tas, ka arī pieaugušie nespēj novilkt skaidru robežu starp pārmērīgi biežu vai pārāk lielos apjomos lietotu alkoholu,» stāsta pētniece Elīna Ozoliņa.
Ref: 102.000.102.12082