Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Izrādās, ka vārda brīvībai ir robežas. Lietuvas Augstākā administratīvā tiesa šonedēļ nolēmusi, ka Klaipēdas pilsētas domes deputāts, saistot pretpadomju partizānu komandieri ar 8 000 civiliedzīvotāju nonāvēšanu, ir pārkāpis savu deputāta zvērestu. Spriedums ļāvis rosināt deputāta atstādināšanu, bet viņš no amata ir atkāpies pats.
Spriedums lietā pret Vjačeslavu Titovu, kurš pārstāv Lietuvas Krievu savienību, pieņemts pirmdien, 26.novembrī, attiecībā uz izteikumiem 2017.gada jūlijā. Deputāts ar šādiem izteikumiem nācis klajā, kad piedalījies diskusijā, kur apspriesta iecere godināt lietuviešu partizānu komandieri Ādolfu Ramanausku-Vanagu (Adolfas Ramanauskas-Vanagas), uzstādot piemiņas plāksni pie Klaipēdas Universitātes.
Domes deputāts tolaik sacījis: «Vai jūs tiešām domājat, ka ir vērts godināt cilvēku, pēc kura iniciatīvas tika nogalināti aptuveni 8 000 miermīlīgi iedzīvotāji un bērni? Es uzskatu, ka tas nebūtu vietā – Klaipēdā godināt šādus cilvēkus.»
Titovs vēlāk līdzīgi izteicies sociālajā tīklā Facebook un apgalvojis, ka Ramanausks-Vanags partizānu cīņu gados personīgi pieņēmis nāves spriedumus. Domnieka apgalvojumi izsauca asu reakciju Klaipēdas sabiedrībā, vairumam cilvēku paužot viņam nosodījumu.
Augstākās Administratīvās tiesas tiesnesis Gintars Križevičs (Gintaras Kryževičius) pamatojis: «Teikt, ka kāds ir kādu nogalinājis, nenozīmē neslavas celšanu vien. Tas arī nozīmē apsūdzēt cilvēku noziegumā. Vārda brīvība nav neierobežota.»
Pēc šīs nedēļas tiesas sprieduma Titovs vērsies Lietuvas Centrālajā vēlēšanu komisijā, lūdzot atņemt viņam deputāta mandātu, ko komisija arī izdarījusi.
Deputāts no amata, visticamāk, tiktu atstādināts arī bez vēršanās vēlēšanu komisijā, jo tiesas spriedums, kas Lietuvā nav pārsūdzams, pavēris ceļu uz viņa atstādināšanu Klaipēdas pilsētas domes balsojumā.
Klaipēdas mērs Vītauts Grubiļausks (Vytautas Grubliauskas) pavēstīja, ka viņš pilsētas domē bijis savācis pietiekami daudz parakstu, lai pret Titovu sāktu atstādināšanas procesu.
Pats Titovs sarunā ar BNN norādīja, ka tiesas lēmums viņu nepatīkami pārsteidzis, jo, pēc viņa domām, tas ir pretrunā Lietuvas Konstitūcijai. Politiķis arī solīja taisnību meklēt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Jautāts, kādēļ tā izteicies par partizānu līderi, kura mirstīgās atliekas šogad pārapbedītas ceremonijā ar valsts augstāko amatpersonu piedalīšanos, Titovs skaidroja, ka viņa teiktais esot pamatots, jo tā esot rakstīts Padomju laika tiesas dokumentos.
Lietuviešu vēsturnieki savukārt uzskata, ka secinājumos par Ramanausku-Vanagu nevar balstīties uz Padomju drošībnieku veidotiem krimināllietas materiāliem. Partizānu komandieris piedalījies Lietuvas partizānu cīņā par valsts neatkarību no 1944. līdz 1953.gadam. Padomju vara viņu sagūstījusi, brutāli spīdzinājusi un 1957.gadā izpildījusi nāves spriedumu.