Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) izsludināts konkurss uz diviem vakantajiem VSIA Latvijas Televīzija (LTV) valdes locekļu amatiem.
«Pretendenti uz vakantajiem LTV valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatiem tiek aicināti iesniegt savus pieteikumus dalībai konkursā līdz 2019.gada 15.februārim. Pieteikumi jāiesniedz Padomē (Doma laukumā 8a, Rīgā, LV-1939) slēgtā aploksnē vai jānosūta elektroniski uz e-pasta adresi: valdeskonkurss@neplpadome.lv,» teikts NEPLP ziņojumā.
Pēc iesniegto pieteikumu izvērtēšanas atbilstošākie kandidāti tiks aicināti uz intervijām un tiks izvērtēti vairākās kārtās. Konkursa nolikums nosaka, ka informācija par konkursa trešajā kārtā iekļuvušajiem kandidātiem tiks publiskota, teikts padomes ziņojumā.
BNN jau vēstīja, ka NEPLP ceturtdienas, 10.janvāra, sēdē LTV valdei uzdeva vienoties līguma laušanā ar komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekli par reklāmas aģenta pakalpojumu sniegšanu.
LTV revīzijas komisijas sēdē NEPLP pārstāvji secināja, ka noslēgtais līgumus ir pretrunā ar apstiprināto LTV vidēja termiņa darbības stratēģiju 2017.-2019.gadam, kā arī nav veikts ietekmes uz tirgu izvērtējums.
Tāpat vēstīts, ka pagājušā gada 28.decembrī NEPLP kā valsts kapitāla daļu turētāja vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim Sergejam Ņesterovam.
NEPLP pārstāvji norādīja, ka LTV 2017. un 2018.gadā nav nodrošinājusi stratēģisku attīstības projektu plānošanu un uzraudzību noteiktajos termiņos un budžeta rāmjos, kas rada risku, ka nodokļu maksātāju līdzekļi netiek izlietoti iespējami efektīvi sabiedrības interesēs.
Savukārt, veicot revīziju par LTV sadarbību ar trešajām pusēm, padome konstatēja, ka LTV sniedz reklāmas pakalpojumus komerctirgum. Tostarp pērnā gada oktobrī Belte ir noslēdzis līgumu ar vismaz vienu Latvijas komerctelevīziju, padarot sabiedrisko mediju par reklāmas aģentūru, kas, izmantojot publiskos resursus, apkalpo komerctirgu.
NEPLP atzīmē, ka spēkā esošā stratēģija šādu komercpakalpojuma sniegšanu neparedz, tāpēc saskaņā ar Valsts kontroles ziņojumu Vai sabiedriskā pasūtījuma plānošana un īstenošana ir organizēta mērķtiecīgi? un Eiropas tiesību aktiem, šajā rīcībā ir saskatāmi šķērssubsidēšanas riski.