Piedaloties desmit dažādu institūciju pārstāvjiem, 4.septembrī notika pirmā Konsultatīvās padomes sēde Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vēsturē. Tajā tika izteikti priekšlikumi par turpmāko SPRK darbības stratēģijas īstenošanu un pilnveidošanas iespējām, kas īpaši svarīga būs 2022.gadā, informē SPRK.
Konsultatīvās padomes izveides pirmsākumi ir meklējami 2016.gada Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) novērtējumā par SPRK darbību. Jau toreiz OECD aicināja SPRK apsvērt ideju par šādas padomes izveidi. Šogad martā, stājoties spēkā grozījumiem Regulatora likumā, SPRK saņēma «zaļo gaismu» Konsultatīvās padomes izveidei. Tās uzdevums būs sniegt ieteikumus SPRK darbības stratēģijai un nozaru regulējuma pilnveidošanai.
«Esam gandarīti par augsto dalībnieku aktivitāti pirmajā sanāksmē un pirmajiem saņemtajiem priekšlikumiem. SPRK straujiem soļiem tuvojas vidēja termiņa darbības stratēģijas izpildei un jau šobrīd sāk darbu pie nākamās stratēģijas izstrādes. Pie šī procesa ilgtermiņā strādās Konsultatīvā padome, kuras uzdevums būs novērtēt līdzšinējo SPRK sniegumu un sniegt priekšlikumus jauniem darbības virzieniem,» stāsta SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Padomes sastāvā ir Baiba Vītoliņa (PTAC), Līga Daugaviete (KP), Artis Lapiņš (Finanšu ministrija), Uldis Reimanis (Satiksmes ministrija), Zaiga Liepiņa (Ekonomikas ministrija), Kaspars Rumba (LTRK), Jānis Bērziņš (LSUA), Baiba Miltoviča (PIAA), Uldis Biķis (LDDK).
Sanāksmes laikā Latvijas siltumenerģijas asociācijas viceprezidents Jānis Bērziņš vērsa uzmanību uz līmeņtzīmju jeb salīdzinošo rādītāju ieviešanu siltumenerģijas nozarē Latvijā. Pēc šādu rādītāju ieviešanas katrs no Latvijas siltumapgādes komersantiem spētu novērtēt savas pozīcijas starp 140 regulētiem siltumapgādes komersantiem. Vienlaikus tarifu izvērtēšanas gaitā tas ļautu SPRK izvērtēt tarifu projektā iekļautās izmaksas līdzvērtīgiem uzņēmumiem, īpaši, ja tās būtiski atšķiras. Jau šobrīd SPRK ir uzsākusi Eiropas fonda līdzfinansētu projektu par Efektīvās regulācijas ietvara izveidi enerģētikas nozarē, kas ir solis tuvāk «līmeņatzīmju» ieviešanai, skaidro Bērziņš.
Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa vērsa uzmanību strīda jautājumiem starp lietotāju un pakalpojuma sniedzēju. Šobrīd lietotāji SPRK kā vidutāju, pie kura vērsties strīda izšķiršanā un panākt taisnīgu rezultātu nav pietiekami novērtēta.
SPRK 2018.–2020.gada stratēģijā ir izvirzījusi trīs prioritāros virzienus – efektivitātes stimuli, administratīvā sloga mazināšana un pakalpojumu pieejamība un kvalitāte.
Kā norāda Rolands Irklis: «Šogad mēs turpinām darbu pie tarifu metodiku pilnveidošanas, nodrošinot vienotu pieeju dažādās nozarēs, sekmējot regulēto uzņēmumu efektivitātes paaugstināšanos un pēc iespējas nodrošinot izmaksu paredzamību lietotājiem un regulētajiem komersantiem.»
Pirmajā Konsultatīvās padomes sēdē tika ievēlēta Konsultatīvās padomes vadība. Turpmāk Konsultatīvo padomi vadīs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, bet vadītāja vietnieka pienākumus pildīs Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis Kaspars Rumba. Konsultatīvās padomes dalībnieki vienisprātis pauda nostāju vadības deleģēšanā ievērot līdzsvaru starp valsts un nevalstisko organizāciju sektoru. Konsultatīvās padomes locekļi Konsultatīvās padomes darbībā iesaistās uz brīvprātīgas iniciatīvas pamata, nesaņemot par to atlīdzību.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas realizē sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs saskaņā ar likumu Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem un regulējamo nozaru normatīvajiem aktiem. SPRK patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem.