Latvijā un arī visā Eiropa arvien straujāk notiek urbanizācija, kā dēļ cilvēku laukos kļūst arvien mazāk, un lauku apvidi no pilsētām atpaliek gan demogrāfiskā, gan ekonomiskā ziņā, intervijā laikrakstam Diena sacījis Berlīnes Populācijas un attīstības institūta pētnieks Štefens Krēnerts.
Viņaprāt, Austrumeiropa cieš no deviņdesmito gadu un pašreizējā dzimstības krituma, kā arī izceļošana veicina demogrāfisko lejupslīdi. Tas viss ietekmēšot arī Eiropas reģionālo attīstību, un jau tagad var novērot atšķirību starp pilsētu stabilizāciju un lauku atpalicību. Kaut arī Īrijā, Lielbritānijā, Francijā, Nīderlandē un Skandināvijā demogrāfiskie rādītāji ir samērā labi, un šīs zemes spēj piesaistīt arī tām nepieciešamo imigrāciju, līdz ar Austrumeiropu zemu dzimstības līmeni šobrīd piedzīvo Dienvidu zemes – Itālija un Spānija.
Krēnerts uzskata, ka «valstīs ar negatīvu demogrāfiju ir jāsaprot: savus lauku apvidus attīstīt jūs nespējat. ES pēdējās desmitgadēs laukos iepumpēja lielu naudu cerībā, ka šie apvidi attīstīsies, un tās naudas tur vairs nav. Krīzes dēļ turpmāk tādas investīcijas nevarēs atļauties. Subsīdijām vajadzētu vairāk koncentrēties pilsētās un to apkaimē. Par lauku apvidiem jādomā, kā apgādāt ar precēm un pakalpojumiem tur novecojošo sabiedrību. Lauku izaugsme nav reāla».
Viņaprāt, dzimstības izmaiņas nav iespējams novērst, un tās var tikai mīkstināt ar dažiem faktoriem. Viens no tiem ir mūsdienīga ģimenes politika, lai nedaudz celtu dzimstības līmeni. Otrs – kvalificētu imigrantu piesaiste. Trešais – jāsamierinās ar reģionālajām atšķirībām starp pilsētām un lauku apvidiem.
Laukos nav darba, nav arī dzīves.