Viedoklis: Ja ne daudzsievība, tad poligāmija – demogrāfijas problēmu «risinātājs» Parādnieks

Valdības veidošanas process Latvijā rit lēni un grūti. Varētu pat teikt, ka tas dodas ceļā kā kuģis bez navigācijas – īsto ceļu politikas okeānā Latvija pagaidām nav atradusi. Un šajā «okeānā» ir pilns ar «aisbergiem», uz kuriem kuģis Latvija visu laiku atduras. Jaunākais «aisbergs» – amata kandidāts, «īpašo uzdevumu» ministrs demogrāfijas problēmu risināšanā Imants Parādnieks.

Lielākas domstarpības nav pat par vēl vienas ministrijas izveidi, līdzās jau esošajām trīspadsmit, bet par potenciālo ministra kandidātu, ko vēlas «iebīdīt» šajā amatā.

Jāatgādina, ka premjera amata kandidāts Arturs Krišjānis Kariņš bija izteicis piedāvājumu valdībā veidot demogrāfijas lietu ministra amatu. Nacionālā apvienība, iespējams, nevēloties pazaudēt savas pozīcijas pie «kuģa stūres», ir pārliecināta, ka demogrāfijas lietu ministra amats ir vajadzīgs un, viņuprāt, labākais kandidāts būtu tieši Parādnieks.

Pastāv viedoklis, ka no Nacionālā apvienības priekšsēdētāja Raivja Dzintara puses virzīt Parādnieku labklājības ministra amatam jau bija ļoti dīvaini, jo, būdams konservatīvas partijas biedrs, Parādnieks ar savu poligāmisko dzīvesveidu, jāsaka, jau toreiz ne pārāk labi pārstāvēja NA vērtības. Tomēr, Parādniekam netiekot ievēlētam 13.Saeimā, Dzintars turpina politiķi virzīt augstiem amatiem, uzskatot viņu par «valsts mēroga ekspertu» demogrāfijā.

Tas raisa virkni jautājumu, kā politiskā partija, kas nes konservatīvas, tajā skaitā arī tā saucamās tradicionālās ģimenes vērtības, šim amatam var virzīt cilvēku, kurš publiski paziņojis, ka «mīlēt divas sievietes nav vienkāršs uzdevums». Būt laulībā ar vienu sievieti un radīt atvasi ar citu – vai šādu demogrāfijas «risinājumu» vēlas kultivēt partija, postenim virzot Parādnieku?

Saprotams, ka pasaulē dažādās kultūrās ir dažādas variācijas tam, kāda ir ģimenes definīcija. Vienlaikus Nacionālās apvienības nekonsekvence «tikumu jomā» ļoti mulsina, tāpēc jāvaicā, vai runa tiešām ir par labāko kandidātu vai personālijām?

Degsme par tradicionālām vērtībām, sludinot tikumību, ne visai korelējas ar Parādnieka publisku paziņojumu, ka viņam (ārlaulībā) piedzimis septītais bērns. Jāatzīmē, ka Parādnieks mēģinājis priekšvēlēšanu periodā vairākkārt rādīties sabiedrībā ar savu oficiālo sievu. Tomēr poligāmija nemīl vienu, līdz ar to pat priekšvēlēšanu periodā politiķis nav spējis noturēties un Dziesmu un deju svētku koncertu apmeklējis kopā ar mīļāko. 

Iespējams, virsroku pār Nacionālās apvienības kristīgajām vērtībām ņem Dzintara un Parādnieka kopīgā vēsture. Proti, skandāli un apgalvojumi par to, ka Raivis Dzintars un Imants Parādnieks no «maksātnespējas administratoru mafijas» saņēmuši attiecīgi vairāk nekā 100 000 un 500 000 eiro, iespējams, ir viņus satuvinājuši. Kā Juris Jurašs apgalvoja – «prastais kukulis». Jautājums – vai šis iespējamais «prastais kukulis» veido Dzintara un Parādnieka spēcīgo saikni un tāpēc Dzintars, zinot, ka Parādnieks nav ievēlēts 13.Saeimā, joprojām virza viņu demogrāfijas ministra jeb «speciālo uzdevumu» amatam?

Labākais kandidāts?

Protams, izvirzot ministra kandidātu, vēlams, lai konkrētais cilvēks būtu izglītots un ar zināmu pieredzi attiecīgajos jautājumos.

Kā liecina CVK dati, 90.tajos ieguvis mūrnieka-podnieka un 2014.gadā ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnēs Latvijas Universitātē, Parādnieks lielāko savu darba mūžu aizvadījis politikā, tai skaitā dažādās komisijās. Turklāt, ja neskaita, ka ir daudzbērnu tēvs, roku pielicis arī pie bērnu radošā centra Pūcīte dibināšanas.

Māra Kučinska vadības laikā Parādnieks kļuvis par Demogrāfijas lietu centra vadītāju. Amatu pildot, viņš vairākkārt saņēmis kritiku par to, ka demogrāfija sevī nenes vien dzimstības koeficienta palielināšanu, bet tai būtu jāskata arī vairāk jautājumi, piemēram, iedzīvotāju novecošanās un imigrācijas jautājumi, kad demogrāfijas lietu centrā tiek skatīti šaurā aspektā.

Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, tādēļ demogrāfijas jautājumiem vajadzētu būt no prioritārajiem gan jaunievēlētās Saeimas, gan topošās valdības dienaskārtībā.

Eksperti izteikušies, ka demogrāfijas centra vadītājam, virzot likumus, ir jāspēj saprast vairākus svarīgus aspektus, piemēram, sieviešu līdztiesību jautājumus. Biedrība Papardes zieds un resursu centrs sievietēm Marta ir vairākkārt uzsvēruši, ka Parādnieka Demogrāfijas apakškomisijas darba grupas lēmumi vērsti uz tādu likumu izmaiņu rosināšanu, kas būtiski ierobežotu sieviešu tiesības Latvijā. Šādi paziņojumi liek domāt, ka ar Parādnieka attieksmi demogrāfijas lejupslīde Latvijā būs vērojama vēl ilgu laiku.