Ja noguldījumu apjoms vienā bankā nepārsniedz 100 tūkstoši eiro (ap 70.3 tūkstoši latu), tad varēs «gulēt mierīgi», jo tādu summu valsts plāno garantēt katram noguldītājam – fiziskai vai juridiskai personai.
To paredz Valsts sekretāru sanāksmē 26.augustā izsludinātie Finanšu ministrijas (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas) sagatavotie grozījumi Noguldījumu garantiju likumā, kurus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinets un Saeima.
Valsts garantijas attiecas gan uz ilgtermiņa depozītiem, gan vienkāršiem norēķinu kontu atlikumiem, tātad arī algu kontiem, krājkontiem un tamlīdzīgi, kas izvietoti vienā vai vairākos kontos vienā bankā. Ilgstoši garantētā summa bija 20 tūkstoši eiro, kas no 2008.gada 16.oktobra tika palielināta līdz 50 tūkstošiem eiro.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka uz šā gada 30.jūniju noguldījumu garantija fonda apjoms, kur maksājumus veic katra banka, bija 121.5 miljoni latu. Te gan jāatzīst, ka tik «ne»liels noguldījumu apjoms ir tikai pēc noguldījumu apjoma 17.lielākajai bankai Latvijā, liecina Latvijas komercbanku asociācijas dati.
Tātad, ja bankrotē pēc noguldījumiem un noguldītāju skaita lielāka banka, palīgā būtu jānāk valsts budžetam, no kura tad arī paredzēts ar FKTK starpniecību maksāt trūkstošos līdzekļus. Paredzēts, ka atlīdzības izmaksa saskaņā ar likumu notiek ne vēlāk kā 20 darbdienu laikā no dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība.
Šobrīd Latvijas finanšu sistēma pamazām sāk atgūties no finanšu krīzes, kas sākās 2008.gadā. Toreiz bija bažas ne viena par Parex bankas spējām izdzīvot, bet arī par dažādām citām bankām, kas bija uzņēmušās ievērojamas sindicētā aizdevuma saistības. Pašlaik vairums banku savas saistības ir izpildījušas, nodrošina kapitāla pietiekamības un likviditātes rādījusi atbilstoši prasītajam un jau kaļ plānus par peļņu nākamgad.