Rīgas teritorijas jaunais plānojums turpmākajiem 12 gadiem, kam būtu jāstājas spēkā 2019.gada sākumā, izvēlējies akcentēt monocentrisku attīstību – ar zemāku būvju augstumu, lielu uzsvaru liekot uz plāna iespējamo tālāko detalizāciju: kā turpmākās plānošanas instruments aktīvi tiks izmantots detālplānojums un lokālplānojums.
Par to notikušajā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA konferencē Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā? informēja Ilze Kramiņa, Eversheds Sutherland Bitāns partnere un zvērināta advokāte, kuras pārstāvētais birojs sniedz juridisko atbalstu jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātājiem un Rīgas pašvaldībai, veidojot jauno teritorijas plānojumu.
Advokāte informēja gan par plāna izstrādes vēsturi, gan par aktualitātēm, ar kurām būs turpmāk jārēķinās. Process aizsācies 2012.gadā, kad tika pieņemts lēmums, ka Rīgai ir nepieciešams jauns plānojums, un visus šos sešus gadus notikusi aktīva darbība pētot, saņemot priekšlikumus, iesaistot sabiedrību un domājot, kā Rīgai turpmāk attīstīties. Darbs rezultējies jaunā teritorijas plānojuma 1.redakcijā. Publiskā apspriešana notika janvārī, februārī, un tā ir formāli noslēgusies ar saņemtiem apmēram 1 500 priekšlikumiem, stāsta Kramiņa.
Viņa piebilda: «Varētu šķist, ka pašvaldība ir diezgan brīva savā rīcībā plānot, noteikt teritoriju izmantošanu un zonējumu, bet pa šo laiku arī valsts ir radījusi diezgan stingru «rāmi», kādā pašvaldība var plānot funkcionālo zonējumu, stāvus u.c., arī pašvaldībai ir daudzi, iekšējie dokumenti. Viens no būtiskākajiem ir Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2030.gadam, no kuras atsauces būs arī jaunajā plānojumā. Rīgas dome ir arī izstrādājusi un apstiprinājusi 11 tematiskos plānojumus visās būtiskākajās jomās kā transports, vide, uzņēmējdarbības, mājokļu attīstība u.c., kas parāda virzienus, kurā Rīgai būtu jāiet arī teritorijas plānojuma sakarā.»
Kramiņa uzsver, ka jaunais plāns kā vadmotīvu izvēlējies respektēt esošās vērtības, nodrošināt stabilitāti (t.sk. uzņēmējdarbībā) un pēctecību, respektējot iepriekšējo 12 gadu situāciju.
Kā vienu no būtiskākajiem aspektiem Kramiņa minēja dzīves kvalitāti Rīgā, un šis jautājums ir saistīts arī ar apbūves augstumu. «Kopumā apbūves augstums Rīgā virzīsies uz leju. Šajā redakcijā piedāvāts, ka Rīgā apbūve ir 3, 6, 9 un 12 stāvi,» skaidro Kramiņa.
«Spēkā esošais plāns tika izanalizēts un secināts, ka policentriskā pilsētas attīstība ar vairākiem iespējamiem centriem, augstām jaunbūvēm nav tikusi realizēta kā plānots, jo šie plāni bija ļoti ambiciozi. Tāpēc jaunais plāns virzās atpakaļ uz monocentrisku pilsētas attīstību: būs pilsētas centrs, augstas būves un tālāk, uz pilsētas malām, attīstība ir rāmāka, ar zemāku apbūvi un iedzīvotājiem draudzīgāka,» skaidro juriste.
Jaunais plāns paredz arī dažādu infrastruktūras objektu izveidi, bet šajās teritorijās piedāvāts tās izmantot pagaidu vajadzībām līdz brīdim, kamēr jaunie infrastruktūras plāni tiek īstenoti. Šādas teritorijas varēs izmantot gan auto novietnēm (līdz 50 auto), gan mazdārziņu un sporta būvju izveidei.