Raksta autore: Elizabete Mežule
Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?
Skola2030 ir piecu gadu valsts politikas iniciatīva Latvijā pilnveidot mācību saturu, kā arī veidu, kā šis jaunais tiek mācīts skolās. Šīs iniciatīvas ietvaros norisinās projekts Kompetenču pieeja mācību saturā, kura mērķis ir izstrādāt, aprobēt, pēctecīgi ieviest tādu vispārējās izglītības saturu un pieeju mācīšanai pirmsskolas līdz 12.klasei, kas ļaus skolēniem attīstīt dzīvei 21.gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmes. Kā teicis Pēteris Sproģis, Global Leadership Summit Latvia galvenais organizators: «Audzinot bērnus, mēs vairs nevaram teikt: «Domā par šo profesiju!» Jo nezinām, vai nākotnē tāda vēl eksistēs. Bērniem ir svarīgi iemācīt būt radošiem.»
Šī ir pirmā reize, kad vispārējās izglītības mācību saturs tiek pārskatīts kopumā no pirmsskolas līdz 12.klasei. Tas darīts, lai apgūstamais mācību saturs un sasniedzamie rezultāti skolēnam dažādos mācību priekšmetos nepārklātos, lai mazinātos līdzšinējā mācību satura sadrumstalotība un bērniem un jauniešiem būtu nodrošināta saskaņota un pēctecīga zināšanu un prasmju apguve.
«Vērtējot līdz šim sniegtos priekšlikumus un komentārus, arī vērtējot dzirdēto semināros ar vairākiem tūkstošiem pedagogu Latvijā, skaidri redzams atbalsts un izpratne, ka nepieciešams īstenot pārmaiņas izglītības saturā un mācīšanās pieejā,» vērtē projekta mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa.
Tika rīkoti semināri pedagogiem, kuri piekrituši kļūt par mācību jomu koordinatoriem savas pilsētas / novada / novadu apvienības teritorijā, tā sasniedzot skolas un skolotājus, kuras nav iesaistītas aprobācijā. Tādējādi katrā novadā un pilsētā pakāpeniski veidosies profesionāļu komanda, kas ar semināros un e-vidē pieejamajiem materiāliem būs saņēmuši tiešu informāciju par jauno mācību saturu un tā ieviešanu, lai varētu to izskaidrot kolēģiem un arī virzīt un atbalstīt savas mācību jomas kolēģu ciešāku sadarbību, arī – satura pilnveidē un papildināšanā.
BNN novēro, ka pieprasījums pēc pārmaiņām izglītības sistēmā ir. Par to liecina daudzās nevalstiskās organizācijas, kurās tiek pielietotas neformālās izglītības metodes, tāpat arī organizācija Iespējamā misija, kura apmāca jaunos skolotājus citās metodēs.
Jaunā skolotāja un Iespējamās misijas (IM) studente Līga Sudare par projektu saka: «Projekta ideja noteikti ir solis pareizajā virzienā, taču, iespējams, pārāk sasteigts, turklāt tāds, kas var beigties bedrē. Skola2030 veidotāju vīzija lielā mērā saskan ar vērtībām, ko skolās mēģina iedzīvināt «Iespējamā misija» – diezgan likumsakarīgi, jo sākumposmā tur arī bija pieslēgušies daudzi IM absolventi un pasniedzēji.»
«Jo vairāk interesējos par šo projektu, jo vairāk manas cerības uz jēgpilnām pārmaiņām rūk,» BNN atklāj Sudare. Skolotāja vērš uzmanību, pirmkārt, uz to, ka programmas ieviešanas un satura izstrādes komandas savā starpā īsti nesadarbojas, kas arī nerāda labāko piemēru bērniem, kuriem grib mācīt sadarbošanās prasmes.
Otrkārt, neesot skaidrības par skolotāju kvalifikācijām – parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?
Tāpat jaunā skolotāja ir novērojusi, ka veidotāji bieži ir ļoti kategoriski, norādot, ka gandrīz vai viss tagadējā sistēmā ir slikti. «Šādā veidā vecākās paaudzes skolotājus var tikai aizvainot, nevis mudināt uz pārmaiņām,» brīdina Sudare.
Kā veiksmīgu risinājumu Sudare iesaka mainīt pedagoģiskās izglītības sistēmu – tad skolās pamazām sāks strādāt «jaunās sistēmas» skolotāji, un pārmaiņas noritēs dabiski, no iekšpuses. Uzspiestas pārmaiņas pārsvarā izraisa pretošanos, pretenziju gūzmu.
Uz BNN jautājumu par to, vai projekta ietvaros paredzēts ieviest pārmaiņas arī augstskolu pedagoģiskajās programmās, Velga Kakse, projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” vadītāja, atzīst, ka augstskolas patstāvīgi veido mācību programmas. Tas nozīmē, ka pagaidām nav konkrēta plāna mainīt topošo pedagogu apmācību. Caur šo projektu augstskolas var «tikai mudināt» to darīt.
Var secināt, ka, lai ilgtermiņā varētu sekmīgi ieviest sistēmu, ir jāmaina pedagogu programmas saturs arī augstskolās. Tieši jaunajiem skolotājiem vispirms ir jāmāca jaunas pieejas bērnu, jauniešu izglītošanā. Ilgtermiņā tas nozīmētu, ka vairs nebūtu jārīko speciāli semināri, lai apmācītu skolotājus par jaunām metodēm – viņi to jau būtu apguvuši.
Ģeogrāfijas skolotājs Valdis Dirnēns arī nav sajūsmā par paredzēto projekta ieviešanu. «Ideja ir laba, bet metodika un ieviešanas veids – nederīgs. Piemēram, mūzika un vizuālā māksla vairs nebūšot kā atsevišķi priekšmeti. Tāpat arī runā, ka matemātikas eksāmena nebūšot. Kas tad tur paliek pāri, ja nav matemātikas un mūzikas?»
Jāatgādina, ka līdz šī gada 1.februārim visas pirmsskolas, skolas, augstskolas, pedagogu profesionālās asociācijas vai biedrības, pedagogu metodiskās apvienības u. c. ir aicinātas iesniegt oficiālus priekšlikumus par mācību satura un pieejas aprakstu elektroniski, sūtot e-pastu ar atsauci Priekšlikumi mācību satura aprakstam uz adresi visc@visc.gov.lv. Vienlaikus var arī izteikt savus, kā arī lasīt citu ierosinājumus Skola2030 vietnē.