Sācies gada klusākais laiks – Ziemassvētku cerību laiks. Pār Tukuma pilsētu laižas lēnas sniega pārslas, pilsēta lēnām kļūst balta. Nonākot Pils ielā, visapkārt kluss. Stāvot pie laternas un vērojot sniegpārsliņu deju, tālumā kāds sauc: «Jūs laikam pie mums». BNN dodas aprunāties ar Merci Kafe vadītāju Aniju Rabkeviču (23) un uzņēmuma dibinātāju Rinaldu Pluģi (22), kuri dalās pieredzē, vai jaunie uzņēmēji Latvijā var «izdzīvot».
«Laimīga sagadīšanās»
Ieejot kafejnīcā, skan viegls džezs, visapkārt Ziemassvētku noskaņa. Saruna norisinās tepat, kur apmeklētāji vakariņo. Taujāti, kā abi jaunieši nonāca šajās telpās, viņi stāsta: «To, ka mēs gribam uzņēmumu, zinājām jau trīs gadus atpakaļ. Mēs lolojām savu sapni, izsverot dažādas iespējas. Taču ideja par to, ka uzņēmums būs ēdināšanas jomā, to pat iepriekš iedomāties nevarējām. Mēs vairāk to varētu nosaukt par laimīgu sagadīšanos. Bijām īstajā vietā un īstajā laikā.»
Turpinot, jaunie uzņēmēji stāsta: «Mēs gribējām nostabilizēties, strādāt sev. Mēs gribējām būt savas «laimes kalēji». Atceros, ka ieraudzījām sludinājumu, ka tiek pārdota šī vieta, un sapratām, ka mēs to gribam un mēs to darīsim,» atklāj uzņēmuma pārvaldniece, piebilstot: «Pēc nedēļas mēs pieņēmām lēmumu un pēc divām aktīvi sākām rīkoties.» Tā kā abi jaunieši studē uzņēmējdarbību, viņi nešaubījušies, ka pa abiem tikšot galā.
Jaunie uzņēmēji atklāj, ka viss notika gaismas ātrumā, bija jārīkojas nekavējoties. Neizpalika arī jautājums par finansiālo pusi: «Protams, ka vispirms bija jāsaprot, kur nedēļas laikā varam dabūt paprāvu naudas summu. Saprotot to, ka šis nebija tikai nedaudz lielāks pirkums lielveikalā kā parasti, mēs izsvērām dažādas aizdevuma iespējas, jo bija jārīkojas ātri.»
Par «laimīgu sagadīšanos» uzņēmēji to sauc, jo tas esot bijis izdevīgs darījums. Papildu tam jaunieši skaitījuši savus iekrājumus, finansiāli palīdzējusi arī ģimene, kā arī jaunieši izmantojuši bankas pakalpojumu, ņemot aizdevumu.
Arī iepriekš šajās telpās jau darbojās kafejnīca, jaunie uzņēmēji to pārņēma, īstenojot savu vīziju par šo vietu. Vienlaikus jāatzīst, ka bijušo īpašnieku galvenais nosacījums bijis – nodot šo vietu radošiem cilvēkiem. «Manuprāt, mēs bijām labākie kandidāti,» uzsver vadītāja, sarunas laikā tamborējot sarkanas jaciņas tējas krūzītēm.
Uzņēmuma dibinātājs lepni noteic: «Jāsaka, ka Anija ir radošais gars, kāda bijusi jau no bērnības, savukārt es vairāk viņu noturu uz zemes. Mēs esam komanda, papildinām viens otru kā sadzīvē, tā biznesā.»
Grūtības..
Pats grūtākais, uzsākot biznesu, esot bijis tas, kā apmeklētājiem pasniegt šīs vietas galveno ideju, kas ir – justies kā mājās, justies īpaši, nesteidzīgi, lai šeit varētu ieturēt maltīti, kā arī strādāt. «Ir grūti savas siltās sajūtas nodot citam, tas, manuprāt, bija visgrūtāk, nemaz nerunājot par papīru kaudzēm un citām tehniskām lietām,» atzīmē Rabkeviča.
«Vēl ir jāsaprot, ka mazpilsētā, it īpaši aukstajā periodā, pilsētā ir tik cilvēku, cik viņi ir, tāpēc jau mēs mēģinām pie katra cilvēka «pieiet» ļoti individuāli, saprotot, ka savu vietu zem saules ir jāizcīna,» pauž uzņēmuma dibinātājs.
Vairāk par ikdienas dzīvi stāsta uzņēmēja: Ikdienā, veicot pasūtījumus piegādātājiem un dodoties iepirkties uz bāzēm vai veikaliem, ir ļoti redzams un jūtams cenu kāpums jeb inflācija, kas ietekmē jebkuru ēdināšanas jomu, tai skaitā arī mūs.
Diemžēl skaudrā patiesība esot tā, ka uzņēmējiem jau nākas meklēt alternatīvas – vietējos ražotājus, aizstājot ar ārvalstu piegādātājiem.
«Mēs ļoti izjūtam, ja mainās cena kādai produktu grupai, kura mums ir svarīga. Tas ir sāpīgais jautājums. Tomēr skarbā un skumjā realitāti ir tā, lai arī cik lieli šīs zemes patrioti mēs būtu, bieži vien nākas paskatīties uz mūsu tuvo kaimiņvalstu piedāvājumu, kas mums diemžēl vai par laimi ir izdevīgāks. Cena tomēr ir svarīga, jo ilgtermiņā mēs gribam arī nopelnīt ne tikai izdzīvot,» vēsta Pluģis.
Kopumā par to, kā jaunajiem uzņēmējiem «izdzīvot» ēdināšanas pakalpojumu jomā, Rabkeviča norāda uz vairākiem kritērijiem, kuri, viņasprāt, būtu jāievēro, tie ir, ievērot elementāras higiēnas prasības, sekot līdzi klientu paradumiem, pieeja pret klientiem, svarīgi ir plānot katru dienu, sekot līdzi izdevumiem, lai tie nepārsniedz ieņēmumus, kā arī nebaidīties riskēt!
Ieņemt savu vietu mazpilsētā
«Es uzskatu, ka mēs esam savā ziņā unikāli šajā pilsētā – Tukumā. Mēs nevaram sevi pielīdzināt citām vietām šai pilsētā, jo ejam uz to, lai mums būtu dažādība. Saprotot to, ka šī ir mazpilsēta, ka gadu garumā cilvēki ir iecienījuši citas vietas, jautājums bija – kā panākt, ka cilvēki nāk arī pie mums,» stāsta uzņēmuma pārvaldniece.
Taujāti par to, ar ko šis uzņēmums ir īpašs šai pilsētā, Rabkeviča stāsta: «Varētu teikt, ka mūsu «odziņa» ir tas, ka mūsu piedāvājumā ir dažādu kultūru ēdieni, mēs iepazīstinām mazpilsētu ar dažādām garšām un ēdiena izskatu.»
Jānorāda, ka uzņēmuma dibinātājs pauž, ka viena no kafejnīcas funkcijām ir klienta izglītošana. «Mēs saprotam, ka ne visiem ir iespēja vairākas reizes gadā aizbraukt tālākos ceļojumos ārpus Latvijas, tāpēc pie mums var kaut uz mirkli izbaudīt, kas ir itāļu pasta vai kārtīga grieķu harčo zupa.»
Dibinātājs atklāj, ka jauniešiem bijusi lieliska iespēja redzēt pasauli, ceļojot. Anijas māsa dzīvo Ņujorkā, tāpēc viņas dzīves bagāžā jau esot diezgan daudz nogaršotu ēdienu, turklāt acis esot apskatījušas dažādu pasaules vietu, ko viņa vēlas nodot saviem apmeklētājiem.
Ilgtermiņa stratēģija – tūrisms
Runājot par to, kā jaunie uzņēmēji raugās uz nākotni, īstenojot ilgtermiņa stratēģiju, viņi stāsta: «Mēs nevaram dzīvot tikai sapņu pasaulē, mēs esam arī reālisti un saprotam, ka ziemas periods ir klusāks, tāpēc ir jāizmanto Latvijas fantastiskais klimats, Tukuma pilsētas priekšrocības, jāattīsta tūrisms.»
«Tā kā biznesu uzsākām vasaras vidū, novērojām pilsētā tūristu uzplaukumu. Lai arī mūsu ilgtermiņa stratēģija ir tūristu piesaiste, nav jau teikts, ka tūristi ir tikai tie, kuri ir ārzemnieki, tāpat ir pietiekami daudz cilvēku, mūsu pašu latvieši, kuri izzina Latvijas pilsētas.»
Uzņēmuma Merci Kafe vadītāja stāsta, ka par tūristu piesaisti domā jau tagad, jo, pēc viņas domām, svarīgi esot rīkoties nekavējoties. «Pēc divu mēnešu biznesa darbības uzsākšanas, mēs piedalījāmies Tukuma pilsētas izsludinātajā konkursā – Radi Tukumam, kur veiksmīgi arī startējām un ieguvām līdzfinansējumu savas idejas realizēšanai, kuras galvenais mērķis ir ēdināšana un tūrisms.»
Viņa atklāj arī to, ka šobrīd projekts esot tapšanas stadijā. Kopā ar tūrisma informācijas centru tiek meklēta informācija un veidots ilgtermiņa plāns, kā parādīt Tukuma pilsētu no citādāka skatu punkta, lai šis projekts būtu interesants ikvienam tās apmeklētājam. «Ceram, ka jau nākamā gada pavasarī, kad arī sāksies aktīvākā tūrisma sezona, šis projekts būs ne tikai uz papīra, bet reāli darbosies.»
Nobeigumā jaunieši noteica: «Mēs novēlam katram uzņēmējam Latvijā spēku un izturību. Mēs vēlam to, lai cilvēki atgrieztos Latvijā un atrastu savu vietu darba tirgū.»
Ref: 225.000.103.3008
