Konceptuālo ziņojumu par jauno augstākās izglītības pārvaldes modeli valdība varētu skatīt jau nākamā gada februārī, notiekošajā diskusijā par augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņu sacīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno, ka jaunais modelis varētu tikt prezentēts 11.februāra Ministru kabineta sēdē. Šobrīd tas vēl tiek izstrādāts.
Ministre uzsvēra, ka augstskolām ir jābūt soli priekšā darba tirgus pieprasījumam, sagatavojot augsta līmeņa profesionāļus privātajam un publiskajam sektoram, kā arī jāspēj nodrošināt viedokļu līderība, sniedzot padomus gan valsts pārvaldei, gan uzņēmējiem.
Šuplinska stāstīja, ka bieži izskanot viedoklis, ka augstākās izglītības panaceja ir iekļūšana labāko 500 augstskolu reitingā, tomēr, viņasprāt, tas tā nav.«Tā nav panaceja un izglītības modeļa maiņa nav tikai tādēļ, ka konceptuāli tiks nomainīts dokuments,» pauda ministre.
Viņa norādīja, ka dzīvojam laikmetā, kurā ir strauja notikumu attīstība un augstākās izglītības iestādēm ir nevis jātiek līdzi, bet jākļūst par «šīs dinamiskās ekosistēmas centru», kas ļautu risināt virkni problēmu.
Tāpat ministre pievērsās tam, ka augstskolām arī pašām jāspēj piesaistīt finansējumu un tās nevar būt atkarīgas tikai no valsts finansējuma. «Ja nebūs proaktīva rīcība no augstākās izglītības institūcijām, tad arī izaugsme nebūs,» sacīja Šuplinska.
Reformai iecerēti četri virzieni – pārvaldībā, tipoloģijā, resursos un personālā. Ministre skaidroja, ka par šīm tēmām jau notikuši vairāki semināri, tomēr viņa ir iecerējusi, ka jautājumu par izglītības iestāžu pārvaldību jāizdiskutē visaktīvāk.
Ministre vēlētos, lai augstākās izglītības iestādes izpildvara un lēmējvara tiktu šķirtas un, lai ne tikai rektors atbild par kardināliem budžeta stratēģijas jautājumiem, bet ir noteikta atbildība arī ekspertu veidotā komandā, kas veidotu Padomi. Padome piedalītos budžeta izskatīšanā, stratēģisku jautājumu izskatīšanā un rektoru atlasē.
Šuplinska norādīja, ka, Senāts nezaudētu savas funkcijas, bet risinātu visus pārējos jautājumus un tiktu iesaistīts arī minēto jautājumu risināšanā. Savukārt neatbildēts jautājums pašlaik esot ar Satversmes sapulci un Akadēmisko šķīrējtiesu, jo šo iestāžu funkcijas pārņemtu Padome.
Lasiet arī: Šuplinska: Augstskolu skaits Latvijā nav optimāls
Darba grupas konceptuāli atbalstīja ministrijas izstrādāto ziņojumu, tomēr atzina, ka vēl nepieciešams diskutēt par mākslas augstskolām, kuras sevi nesaskata izveidotās tipoloģijas kritērijos. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone norādīja, ka viņas darba grupā tika secināts, ka jāturpina saruna par koledžām, jo šajā jautājumā esot vislielākā neskaidrība.
Savukārt IZM Valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs stāstīja, ka viņa pārstāvētā darba grupa esot bijusi vienprātis par to, ka nepieciešams likvidēt Satversmes sapulci, savukārt atsevišķi augstāko izglītību pārstāvji uzsvēra, ka tā ir iespēja visam akadēmiskajam personālam būt vienotiem un izjust piederības sajūtu.
Lielu daļa diskusiju darba grupās notika tieši par ministrijas rosinātajām Padomēm un lielākā daļa atbalstīja šo institūciju izveidi, tomēr viena no darba grupām ļoti uzstāja, ka šajā Padomē jābūt arī ekspertam no kādas citas valsts.
Valsts prezidents Egils Levits diskusijas noslēgumā atzīmēja, ka diskusija par augstākās izglītība sistēmu Latvijā esot sākusies «ar vienu negadījumu Latvijas Universitāt»” tomēr tas neesot bijis vienīgais iemesls. «Konstatējām, ka mūsu augstākās izglītības sistēma un zinātnes sistēma ir viduvēja, ja tā var teikt, un zinātne nav tādam līmenim atbilstoša, kā gribētu, lai ir modernā, augsti attīstītā valstī,» skaidroja prezidents.
Levits vēlētos, lai katrs lepotos ar to, ka ieguvis izglītību Latvijā, un arī lai ārzemju studenti, atgriežoties dzimtenē, varētu lepoties ar savu iegūto diplomu. Viņaprāt, ja zviedru students, izstudējot Rēzeknē, ar lepnumu atgriezīsies Stokholmā un leposies ar iegūto Rēzeknes diplomu, tad varēs konstatēt to, ka izglītības kvalitāte Latvijā ir tāda, kā citur Eiropā. «Nav jānoniecina sevi – izglītība Latvijā ir laba, tomēr varētu būt vēl labāka,» pauda Levits.
Kā ziņots, Rīgas pilī notiek noslēdzošā diskusija Augstākās izglītības pārvaldības un attīstības izaicinājumi, kura veltīta augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņai.
Pēc IZM paustā, diskusijas mērķis ir apzināt izaicinājumus un priekšnoteikumus augstskolu pārvaldībai un attīstībai, kas tiks izmantoti, veidojot pārredzamu, atbildīgu, uz augstākās izglītības un pētniecības izcilību vērstu un starptautiskai praksei atbilstošu augstākās izglītības institūciju pārvaldības struktūru.
Diskusijās izteiktie priekšlikumi tiks izmantoti par pamatu, izstrādājot konceptuālo ziņojumu valdībai par augstākās izglītības pārvaldības modeļa maiņu un izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam.