Jelgavā vērienīgu projektu sācis Krievijas valstij pilnībā piederošs koncerns Uralvagonzavod. Latvijā tas sevi prezentē kā pasaules mēroga dzelzceļa vagona ražotāju. Savu galveno darbības sfēru – militārās kaujas teknikas un tanku ražošanu uzņēmums nemaz īsti nepiemin.
Militārie eksperti uzsver, ka pasaulē lielākajam tanku ražotājam kāds ir Uralvagonzavod, ir arī modernākais drošības dienests starp visām Krievijas kompānijām. Tajā strādā gan esošie, gan bijušie specdienestu darbinieki, lai sargātu militāro noslēpumu. Satversmes aizsardzības birojs norāda – riski Latvijas drošībai no šīs kompānijas ienākšanas mūsu valstī pastāv, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.
Pirms gada pamatakmens iemūrēšana iecerētās vagonu rūpnīcas pamatos Jelgavā notika visaugstākajā līmenī. Klāt bija Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs, Latvijas prezidents, Krievijas vēstnieks. Par tankiem tolaik neviens nerunāja. Nu rūpnīcas celtniecība sākusies. Krievijas uzņēmumu Latvijā pārstāv Rīgā reģistrēta firma UVZ Baltija. Tā pieder firmai Luksemburgā UVZ International, kuras īpašnieks ir Krievijas valstij pilnībā piederošais Uralvagonzavod.
Viens no pirmajiem darbiem, ko UVZ Baltija Latvijā paveica, bija lepna 1 300 000 eiro vērta savrupnama iegāde Mežaparkā. Pēc tam meklēta zeme rūpnīcai – bijušās Jelgavas cukurfabrikas teritorijā. Tās iegādei tērēti 1 358 000 eiro. Naudu Krievijas kompānija nežēlo arī būvējot rūpnīcu. Ja pirms gada solīja ieguldīt 30 miljonus, tagad solījumi krietni auguši.
«Vadība pieņēmusi lēmumu palielināt projekta apmēru. Sākumā mēs projektu plānojām uz 30 miljoniem eiro. Šobrīd mēs gatavojam vēl divas kārtas un tas ir vēl papildus 50 miljoni eiro, ko ieguldām šajā projektā un tur gatavosim konteinerus un saliktos vagonus,» norāda UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks.
Uralvagonzavod Latviju izvēlējies, jo šī esot krieviski runajoša valsts ar labu investīciju klimatu un apmācītiem darbiniekiem. Par mātes kompānijas pamatdarbības sfēru – militāro rūpniecību – uzņēmuma vadītājs Latvijā īpaši nerunā. «Tanki – tā ir viena no darbības sfērām. Tajā pašā laikā vēlos atzīmēt, ka Uralvagonzavod ir pasaulē lielākais kravas vagonu ražotājs, jo dzelzceļa kravas vagonu tirgus pieprasījums augs un Uralvagonzavod gadā izgatavo 35, 36 tūkstošus vagonu. Nav neviena cita uzņēmuma ar līdzīga apmēra jaudu. (..) Latvija nekad nav ražojusi kravas vagonus. Un tas ir tāds pilotprojekts Latvijai kā valstij kam būs sava rūpniecības nozare, kas līdz tam nav bijusi,» teic Sačiks.
Pirmā UVZ rūpnīca Krievijā izveidota jau 1937.gadā. Katrs trešais padomju armijas tanks Otrajā pasaules karā bija ražots šajā rūpnīcā. Pirms septiņiem gadiem izveidots vienots uzņēmumu tīkls, kura uzdevums ir stiprināt Krievijas militāro varenību. Tajā ietilpst 22 rūpnīcas, zinātniskie institūti un laboratorijas.
Uzņēmuma firmas zīme ir tanks T-72. Nesen ražošanā nodots jaunās paaudzes tanks – T90. Rūpnīcu ražošanas apjomi ļauj gadā izlaist vismaz tūkstoti moderno kaujas mašīnu. Krievijas tanku priekšrocība pār līdzīgiem ražojumiem – salīdzinoši mazais svars – 45 tonnas. Tāpēc tanki ir īpaši manevrētspējīgi. Vēl viens rūpnīcu lepnums – tanku atbalsta mašīna Terminators.
Citu valstu armijas no tankiem atsakās, jo tas ir uzbrukuma, nevis aizsardzības ierocis. Tomēr Krievija rīkojas pretēji. Kaimiņvalsts ar prezidenta rīkojumu izstādājusi īpašu programmu. Tās mērķis – astoņu gadu laikā armijas kaujas spējas pacelt pasaules līmenī.
«Grūti pateikt, cik šobrīd viņiem ir tanku, bet tas, ka to skaits līdz 2020.gadam pieaugs, ir pilnīgi nopietni, jo programma paredz T-90 tanku ražošanu un modernizāciju, kā arī jauna pilnīgi absolūti jauna tanka Armata laišanu sērijā. Šobrīd notiek izstrādes stadija. Līdz ar to šis te koncerns atrodas uz augšupejoša viļņa. Viennozīmīgi,» uzskata atvaļināts Nacionālo bruņoto spēku kapteinis Mārtiņš Vērdiņš.
Ja Ukrainas konflikts ies plašumā, var droši prognozēt, ka rietumvalstu sankciju sarakstos iekļūs arī militārās rūpniecības vadītāji. Pagaidām Uralvagonzavod koncerna ģenerāldirektoram Oļegam Sijenko sankcijas nav trāpījušas.
Rūpnīcu kompleksu darbinieku īpašo lojalitāti pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apliecina nu jau leģendām apvīts notikums kā vienkāršs strādnieks Igors Halmanskihs kļuva par politiķi. Uzņēmuma ceha vadītājs ar saviem darbiniekiem teletiltā prezidentam solīja palīdzēt apkarot Putina opozicionāru mītiņus Maskavā. Vēlāk ceha vadītājs organizēja strādnieku atbalsta grupas Putina pārvēlēšanai prezidenta amatā. Putina pirmais videozvans pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšnas bija uz Uralvagonzavod. Drīz pēc tam ceha priekšnieks Halmanskihs tika pie jauna politiska amata. Kā tolaik ziņoja Krievijas televīzijas – pirmās kadru izmaiņas, ko nokļūstot prezidenta amatā veica Putins – Urālu federālajā apgabalā piedāvāja ieņemt politisku amatu Igoram Halmanskiham.
Jelgavā drīz sāksies ceha strādnieku un speciālistu apmācība. Pilsēta 80 miljonu vērto projektu atbalsta, jo tas radīs 300 darba vietas.
«Viņiem viens no rūpniecības veidiem ir militārā rūpniecība – jā, to es zinu. Bet tikai viens no veidiem. (..) Es varu tikai teikt to, ka šeit tankus mēs neražosim. Kā jau es teicu – šeit ir civilā produkcija. Un rūpnīca tiek celta,» teic Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Tik pat priecīga par Krievijas naudu ir arī Satiksmes ministrija. Latvijas Dzelzceļš gan vagonus iepērkot no citām ražotnēm un Jelgavā būvēto iegādi Latvija nav apsvērusi.
Jelgavas mēra partiju apvienības biedrs – aizsardzības ministrs par kolēģa pilsētā iecerēto projekto uzzināja no Nekā Personīga. Atšķirībā no Satiksmes ministrijas, Raimonds Vējonis nav tik pārliecināts par šādu investīciju nekaitīgumu. «Man ir grūti komentēt šo situāciju, jo tā man ir pirmā dzirdēšana par šādām investīcijām. Bet, protams, katra investīcija, kas Latvijā tiek guldīta, tas ir labi, bet tai pašā laikā tomēr mums ir jāskatās, vai kādas investīcijas nākotnē nevar sasaistīt ar apdraudējumiem valsts drošībai. Bet tas būtu jāvērtē attiecīgajiem speciālistiem – vai tur varētu vai nevarētu būt kaut kādi apdraudējumi,» komentē Vējonis.
«Zinot kādā veidā notiek atsevišķās valstīs šie ekonomiskie projekti – ar kādiem tālejošākiem mērķiem viņi varētu būt, vai kāda ietekme varētu būt – tad, protams, uz tiem vajadzētu skatīties ļoti uzmanīgi un izvērtēt šādus projektus,» domā NBS komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube.
Krievijas valstij piederošā Uralvagonzavod iecerēto projektu Jelgavā jau ir pētījis Satversmes aizsardzības birojs (SAB). Konkrētus izvērtējuma rezultātus iestāde neatklāj. «Rūpnīcas darbības aktīva izvērtšana Latvijas teritorijā norāda uz iespējamiem riskiem, bet ne draudiem nacionālajai drošībai. Ja rūpnīcas darbība tiks aktīvi izvērsta Latvijā pie apstākļa, ka rūpnīcas vadība ir saistīta ar šā brīža politisko varu Krievijā, tad ir saskatāmi zināmi riski nacionālajai drošībai,» norāda SAB pārstāve Iveta Maura.
Rūpnīcā Krievijā kopumā strādā ap 70 000 cilvēku. Starp viņiem ir arī drošības dienestu darbinieki, kuru uzdevums ir sargāt militāros noslēpumus un Krievijas zinātnieku slepenos atklājumus.
«Līdzi infrastruktūrai, inženiertehniskajiem darbiniekiem līdzi nāk tā saucamie biznesa noslēpumi. Tos Uralvagonzavod sargā vieni no labākajiem Krievijā esošie, bijušie vai pa pusei bijušie Krievijas drošības dienestu darbinieki, kas situācijai attīstoties ne visai draudzīgā virzienā starp mūsu valstīm var izraisīt arī kaut kādus zināmus riskus. Mūsu gadījumā mums ir svarīgi pārliecināties, lai aizsargājot savas biznesa intereses, savus biznesa noslēpumus, netiktu iedragātas Latvijas intereses,» uzsver Vērdiņš.
Ref: 102.000.102.7331