Pirmajā 13.Saeimas sēdē, sākot jauno parlamenta sasaukumu, tiek ievēlēts jaunais Prezidijs. Kā teikts Saeimas mājaslapā, Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām. Arī šogad tie politiskie spēki, kas guva balsu pārsvaru, vēlējas pieturēties pie šīs prakses – jau iepriekš savstarpēji vienojoties, kurā Saeimas prezidija amatā tie atradīsies. Tomēr, pienākot balsojumam, vienošanās esot pajukusi. Kā apgalvo labā spārna politiskā partija KPV LV – starp vecajiem politiķiem «dīlošana» notiek joprojām, metot tukšas balsojuma kartītes.
Jāatzīmē, ka Saeimas Prezidijā nav ievēlētas divas politiskās partijas. Viena, kas vada pārrunas par valdības izveidošanu – KPV LV –, un otra – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).
Atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm par 13.Saeimas priekšsēdētāju ievēlēta Ināra Mūrniece, kas pārstāv nacionālo apvienību Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (NA). «Par» balsoja 44 deputāti, «pret» – 32 deputāti.
Interesanti, ka balsojumā par Saeimas vienu no svarīgākajiem amatiem – «spīkera» pozīciju –nepiedalījās politiskā partija Saskaņa.
Balsojums ir atklāts, kādam sabojātas kartītes, kāds izdomā, ka nebalsos. Jāatzīmē, ka Saeimas kārtības rullis ļauj atturēties no balsojuma, tomēr cik ētiski un politiski atbildīgi tas ir?
Balsojumu apskatīt: šeit.
Pēc grūtā amatu sadalījuma partijas pārstāvis KPV LV Artuss Kaimiņš savā Facebook video komentēja, ka Mūrniece tika ievēlēta, pateicoties Saskaņas «gājienam» – nepiedalīties balsojumā.
Tāpat viņš uzsver, ka iepriekš starp politiskajām partijām, Jauno Konservatīvo partiju (JKP), Attīstībai/Par!, KPV LV un NA, ir notikusi saruna, kurā Prezidija amati tika sadalīti. Pēc viņa teiktā, visas politiskās partijas bija piekritušas, ka Prezidijā ir jābūt cilvēkiem no tām partijām, kas ir pārstāvētas ar vislielāko mandātu un balsu skaitu 13.Saeimas vēlēšanās.
«Mēs vienojāmies, ka uz spīkera amatu kandidēs divi cilvēki. Pirmais kandidāts būs no JKP Dagmāra Beitnere-Le Galla un otrais jau esošā Saeimas spīkere Ināra Mūrniece. Savukārt uz Saeimas priekšsēdētāja biedra amatu, kurā iepriekš bija Guntars Daudze (ZZS), pretendēja cilvēks, kas netiktu ievēlēts spīkera amatā, proti, Beitnere-Le Galla vai Mūrnieces kundze,» Facebook video stāsta Kaimiņš.
Tāpat deputāts norāda, ka par pārējiem amatiem bija vienošanās, ka otrā spīkera biedrs, kura amatu iepriekš ieņēma Inese Lībiņa-Egnere, pretendēja viņš. Politiķis norāda, ka pie sarunu galda tika panākta vienošanās, ka ceturto Saeimas Prezidija biedra amatu ieņems Saskaņas pārstāvis. Savukārt kā piekto biedru partijas vēlējās atbalstīt Attīstībai/Par! deputāti Mariju Golubevu. «Un nevienam ar to nebija problēmu, problēmas bija tikai par to, kurš būs Saeimas spīkeris,» stāsta Kaimiņš.
Jānorāda, ka Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā deputāti ievēlēja Dagmāru Beitneri-Le Gallu no JKP. Par viņu balsoja 65 deputāti, bet pret – 34 deputāti.
Ar 65 balsīm «par» un 31 balsi «pret» Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā ievēlēta Inese Lībiņa-Egnere no partiju apvienības Jaunā Vienotība.
Saeimas sekretāra amatā ievēlēts Andrejs Klementjevs no sociāldemokrātiskās partijas Saskaņa, par kura kandidatūru balsoja 55 deputāti, bet pret – 32 deputāti.
Saeimas sekretāra biedra amatā ievēlēta Marija Golubeva no partiju apvienības Attīstībai/Par!. Par viņu balsoja 64 deputāti, bet pret – 34 deputāti.
Kaimiņš uzskata, ka NA nav pildījusi iepriekš pie sarunu galda noslēgto vienošanos, kā tiks ievēlēts Prezidijs. «NA mūs brutāli uzmeta un, manuprāt, mūs pārdeva Jaunajai Vienotībai un Attīstībai/Par!.» Tāpat viņš atzīmē, ka nav guvis atbalstu no citām politiskajām partijām kā vien no JKP, kura turēja savu solījumu un «apmainījās» ar savstarpējām balsīm, lai mēģinātu panākt, ka Prezidijā ir partijas, kas no vēlētājiem ir guvuši lielāko atbalstu.
Ir jāatzīmē, ka Prezidija ievēlēšanas dienā NA pārstāvis Rihards Kols BNN apstiprināja atbalstu idejai, ka Prezidija locekļiem jābūt no piecām lielākajām Saeimā ievēlētajām partijām. Viņš gan norādījis: «Par pārējo sastāvu, proti, citām pozīcijām, ņemot vērā, cik pašlaik viss ir neskaidri, es neminēšu. Bet, ja runājam konkrēti par Saeimas spīkeru, Nacionālajai apvienībai ir savs kandidāts. Ir zināms, ka ir cits kandidāts no citas partijas, bet mēs uzstāsim uz to, ka Ināra Mūrniece kļūs par Saeimas priekšsēdētāju, un attiecīgi arī balsosim.»
Kaimiņš uzskata, ka «lielie sarkano līniju vilcēji šobrīd ir iebalsojuši veco Prezidiju». «Ar šo veco Prezidiju Saeimai kādu laiku būs jāstrādā, šis nav jauns Prezidijs.»
«Stāsts ir par to, ka, manuprāt, pirmo reizi Latvijas Republikas Saeimas parlamenta vēsturē nav bijusi reize, ka šāda te labējā spārna partija nav pārstāvētā Saeimas Prezidijā,» par KPV LV neievēlēšanu sašutis Kaimiņš.
«Mēs visi vienojāmies, ka Saeimas Prezidijā jābūt pārstāvētām lielākajām partijām, Jaunā Vienotība nav lielākā partija, tā ir vismazākā partija Saeimā, viņiem ir tikai astoņas vietas, mums ir 16. Es nezinu, kā lai pasaka: varu neviens neatdot, tas ir skaidrs, bet šis ir tikai sākums,» turpina Kaimiņš.
Jāatgādina, ka Saeimas Prezidijs sastāv no Saeimas priekšsēdētāja, diviem viņa biedriem, Saeimas sekretāra un viņa biedra. Prezidija locekļi nosaka iekšējo kārtību un darba gaitu Saeimā, dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas visos Saeimas kārtības rullī paredzētajos gadījumos, sastāda Saeimas sēžu darba kārtību, tiekas ar ārvalstu amatpersonām, kā arī veic virkni citu pienākumu.