Judins: iedzīvotāju drošības veicināšanai plānota vērienīga krimināltiesību reforma

Saeimas Juridiskajā komisijā tiks skatīti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Krimināllikumā, kas paredz īstenot otru nozīmīgāko krimināltiesību reformu pēc neatkarības atjaunošanas, un, pēc komisijas pārstāvja, deputāta Andreja Judina teiktā intervijā BNN, veicinās iedzīvotāju drošību.

«Grozījumi vēl tiks skatīti, tie ir ļoti apjomīgi – uz aptuveni 80 lapām, taču jau tagad varu pateikt, ka bažām par iedzīvotāju drošības apdraudējumu vai noziedzības pieaugumu nav pamata. To galvenais mērķis ir panākt, lai piemērotais soda veids atbilstu izdarītajam pārkāpumam, taču tā kā minētie grozījumi ir ļoti plaši, mums rūpīgi jāizpēta pilnīgi viss, lai nav tā, ka, piemēram, neakceptējot vienu daļu, negatīvi tiek ietekmēti visi grozījumi kopumā,» uzsvēris Judins.

Grozījumi skaidri pateiks kriminālsodu mērķi, proti, ne vien personu sodīt, bet arī atjaunot taisnīgumu, aizsargāt sabiedrību, resocializēt, atturēt citas personas no noziegumu izdarīšanas. Atbilstoši šiem soda mērķiem grozījumi sekmēs brīvības atņemšanai alternatīvu sodu piemērošanu un būtiski samazinās sodu maksimālās un minimālās robežas, īpaši mantiskajiem noziegumiem – vidēji par 40 procentiem. Tas ļaus nākotnē samazināt arī ieslodzīto skaitu cietumos vidēji par 30 procentiem. Vienlaikus bargi sodi joprojām saglabājas noziegumiem, kas saistīti ar cilvēka veselības un dzīvības apdraudējumu, narkotikām, dzimumnoziegumiem. Tie ir pārkāpumi, kuri rada reālus draudus sabiedrībai.

Tāpat grozījumi paredz aizstāt kriminālsodu – arests – ar jaunu brīvības atņemšanas soda paveidu – īslaicīgu brīvības atņemšanu, nosakot, ka par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu var tikt noteikta īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku no piecpadsmit dienām līdz trim mēnešiem. Īslaicīgu brīvības atņemšanu ir paredzēts izpildīt esošās ieslodzījumu vietu infrastruktūras ietvaros, paredzot, ka ar īslaicīgu brīvības atņemšanas sodu notiesātās personas sodu izcieš atsevišķi no pārējām ar brīvības atņemšanu notiesātajām personām.

Vienlaikus grozījumi paredz mazināt KL noteiktās brīvības atņemšanas sodu robežas, atkarībā no kurām tiek noteikta noziedzīgu nodarījuma klasifikācija. Likumprojekta mērķis, mazinot brīvības atņemšanas sodu termiņus, nebija panākt noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas maiņu, bet nodrošināt to, lai sods atbilstu noziedzīga nodarījuma bīstamībai un kaitīgumam. Tas nozīmē, ka pamatā par mazāk smagu noziegumu jāpiemēro piespiedu darbs, naudas sods, bet tikai īpašos gadījumos – brīvības atņemšana.

«Ir gadījumi, kad piemērojamie sodi ir nesamērīgi lieli, kuri patiesībā nemaz netiek piemēroti maksimālā apmērā, tādēļ ir jautājums, kādēļ tos nepieciešams saglabāt. Jāuzsver, ka tiesai joprojām tiks saglabātas tiesības pašai nolemt atbilstošāko soda mēru. Pieļauju, ka citi uzskatīs – šādi grozījumi nepieciešami, lai atslogotu cietumus, taču patiesībā tie ir ļoti, ļoti labi un tieši pretēji palielinās drošību. Tāpat pastāv uzskats, ka lieli sodi ir daudz efektīvāki, kas nebūt tā nav – cilvēks, kurš arestēts uz ilgu laiku, zaudē dažādas prasmes, iemaņas, nespēj atrast darbu, izveidot ģimeni, kā dēļ nereti ir spiests izdarīt atkārtotu noziegumu, lai nonāktu atpakaļ ieslodzījumā, kur viņam bija labi,» skaidro Judins.

Vaicāts, vai šādi grozījumi neveicinās situāciju, ka, nebīstoties no soda, atkārtoti noziegumi tiks izdarīti arvien biežāk, Judins uzsver, ka tā nebūšot, jo neviens noziedznieks pirms nozieguma pastrādāšanas nelasa Krimināllikumu un nedomā – par šo pārkāpumu piespriež astoņus gadus cietumsoda, tātad to nedarīšu.

«Arī tad, kad kā soda veidu aicinājām piemērot piespiedu darbu, sabiedrībā valdījis liels sašutums, taču tagad redzam, ka tas ir ļoti atbalstāms soda veids – tā vietā, lai sēdētu cietumā, cilvēks paveic labu darbu sabiedrības labā,» portālam BNN teic Judins.

Viņš aicina iedzīvotājus iesūtīt viņam uz andrejs.judins@saeima.lv arī savus priekšlikumus, kā uzlabot Krimināllikumu, padarot to efektīvāku, vienlaikus gan piebilstot, ka negaida žēlabu un panikas pilnas vēstules, par to, cik apdraudēti pēc šādu grozījumu ieviešanas cilvēki jutīsies.

Nodrošinot taisnīgu sodu politiku par smagiem noziegumiem, par kuriem paredzēta brīvības atņemšana ilgāka par pieciem gadiem un sevišķi smagiem noziegumiem, turpmāk nav paredzēta brīvības atņemšanai alternatīvu sodu -piespiedu darbs vai naudas sods piemērošana.

Tāpat grozījumi noteiks jaunus kritērijus un nosacījumus sodu piemērošanai, nodrošinot tiesām iespēju izvēlēties tādu soda veidu un apmēru, kas ir atbilstošākais konkrētam likumpārkāpējam. Šim mērķim būtiski tiek paplašināts arī papildsoda – tiesību ierobežošana – saturs un piemērošanas iespējas. Tiek iezīmēta arī virzība uz kombinēto sodu sistēmu. Tas nozīmē, ka personām, kuras tiks nosacīti notiesātas, būs iespējams piemērot arī piespiedu darbu.

Lai nodrošinātu katra noziedzīga nodarījuma novērtēšanu ar sodu, paredzēts atteikties no noziedzīgu nodarījumu atkārtotības. Proti, turpmāk jebkurš konkrētas personas izdarīts noziedzīgs nodarījums tiks novērtēts atsevišķi, neatkarīgi no tā, ka šie nodarījumi ir vienādi. Personai, kura specializējas viena veida noziegumu izdarīšanā, situācija nebūs labvēlīgāka kā personai, kura izdarījusi vairākus dažāda veida noziedzīgus nodarījumus.

Tāpat grozījumi paredz atsevišķos gadījumos personu atbrīvot no kriminālatbildības par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, ja ar cietušo vai viņa pārstāvi noslēgts izlīgums, vienlaikus konkretizējot izlīguma noslēgšanas nosacījumus, lai izlīguma procedūru nebūtu iespējams izmantot ļaunprātīgi.

Papildu grozījumiem pārskatīti ir arī paši noziedzīgie nodarījumi, izvērtējot to bīstamību un kaitīgumu. Rezultātā no KL izslēgs vairākus noziedzīgus nodarījumus, kas nevar radīt vērā ņemamu kaitējumu sabiedrības interesēm, piemēram, karavīra goda aizskaršana. Par atsevišķiem nodarījumiem turpmāk paredzēs administratīvo atbildību, piemēram, par vilciena patvarīgu apturēšanu vai nelikumīgu alkoholisko dzērienu iegādāšanos. Izslēgtas ir arī normas, kurās kriminālatbildību piemēro par atkārtoti gada laikā izdarītu administratīvu pārkāpumu. Šīs normas skaidri nošķirs, vai nodarījums ir administratīvs pārkāpums, par kuru paredzēta tikai administratīva atbildība neatkarīgi no tā, cik bieži šo nodarījumu izdara, vai arī nodarījums ir vērtējams kā noziedzīgs nodarījums, par kuru jāparedz kriminālatbildība jau par pirmo tā izdarīšanas reizi.

1999. gadā pēc KL spēkā stāšanās, kad ar to aizstāja līdz tam spēkā esošo Latvijas Kriminālkodeksu, kriminālsodu sistēmā joprojām saglabājās padomju gados mantotā represīvā sodu sistēma. Brīvības atņemšanas sodi ir ne tikai ievērojami garāki nekā citviet ES, bet Latvijā likumpārkāpēji ir ieslodzīti cietumos vai notiesāti ar brīvības atņemšanu arī tādos gadījumos, kad persona nerada reālu sabiedrības drošības apdraudējumu. Ļoti bargi ir sodi par mantiskajiem noziegumiem – zagšanu, krāpšanu, par tādiem noziegumiem, kas rada apdraudējumu cilvēka mantai, īpašumam, bet ne dzīvībai un veselībai, ko citur pasaulē uzskata par patiešām nozīmīgiem. Vidējais ieslodzījuma laiks ir mazliet zem sešiem gadiem. Citās valstīs šis rādītājs ir aptuveni divi gadi.

Salīdzinoši augsts rādītājs ir arī tas, cik daudz uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju atrodas cietumā iepriekšējā izmeklēšanā vai tajā izcieš sodu. Šajā ziņā starp 48 Eiropas valstīm esam otrajā, trešajā vietā. Brīvības atņemšanas sods valstij ir visdārgākais no visiem soda veidiem. Šī tendence ir saglabājusies vēl no Padomju Savienības laikiem, kad brīvības atņemšanai bija nozīmīgākā loma starp visiem kriminālsodiem.

Ministru kabinets Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā atbalstīja šī gada 19. oktobrī. Likumprojekti īsteno otru nozīmīgāko krimināltiesību reformu pēc neatkarības atjaunošanas, kriminālsodu sistēmu tuvinot citu Eiropas Savienības (ES) valstu sodu sistēmai.

Ref: 102.000.102.135