Eiropas Savienības (ES) vadītājiem no Lielbritānijas izstāšanās balsojuma ir jāmācās vairāk aizstāvēt ES projektu, vairot tā pārredzamību, sociālo taisnīgumu, kā arī jākļūst dzirdīgākiem pret iedzīvotāju paustajām bažām, pauduši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti otrdienas, 5.jūlija, debatēs ar Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu-Klodu Junkeru par pagājušās nedēļas ES samitu.
Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks teica, ka ES vadītāji pēdējā sanāksmē ir apsprieduši vairākus jautājumus, kas nav saistīti ar Lielbritānijas un ES attiecībām. «Apvienotās Karalistes (AK) referendums neatrisina migrācijas krīzi,» viņš teica. «Diskusijas par Brexit notikušas «rāmi un ieturēti». ES līderi ar sapratni pieņēmuši AK premjera Deivida Kamerona lēmumu atlikt oficiālo izstāšanās sarunu sākumu, tomēr vēlas, lai jaunā AK valdība cik drīz vien iespējams iesniegtu oficiālu paziņojumu. Pirms oficiālā paziņojuma ar Lielbritāniju nenotiks nekāda veida sarunas,» Tusks uzsvēra.
Tikmēr komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers kritizēja Brexit kampaņas īstenotājus. «Tie ir retronacionālisti, nevis patrioti,» viņš teica, norādot, ka patriots nepamet kuģi, kad stāvoklis kļūst sarežģīts, un ka Brexit kampaņas īstenotājiem nav bijis plāna, ko darīt tālāk. Viņš teica, ka Eiropas Savienībai tagad ir jākļūst par «eiropiešu savienību», un ka reformas ir jāpaātrina un lēmumi jāīsteno.
EPP grupas līderis Manfreds Vēbers no Vācijas teica, ka 27 dalībvalstis nedrīkst pieļaut, lai tās padara par Londonas politiskā haosa ķīlniekiem. Viņš norādīja, ka Boriss Džonsons un Naidžels Farāžs ir «aizbēguši no kuģa», tiklīdz sākušās grūtības, un nosauca šo rīcību par «gļēvulīgu». Viņš aicināja uz jaunu politisku kultūru, kurā rīkotos atbildīgi un arī atspēkotu par ES valdošos mītus. «ES ir iedzīvotājiem izdevīga, tā nav nedemokrātiska un tā var panākt rezultātus. Ir «neprāts» vainot Eiropas Savienību pie Brexit,» viņš teica uzstāšanās noslēgumā.
S&D grupas līderis Džanni Pitella no Itālijas atzinīgi vērtēja Eiropadomi par «pretošanos šantāžai» un uzsvēra, ka, ja valsts vēlas piekļūt ES vienotajam tirgum, tai ir jāpieņem arī pārvietošanās brīvība. Bet viņš arī kritizēja ES līderus par nepietiekamām ambīcijām atsākt ES integrācijas procesu. «Šī kavēšanās nepierāda vis ES vājumu, bet gan starpvaldību pieejas neveiksmi: mēs atbalstām Junkera centienus aizstāvēt kopienas metodi!» sacīja politiķis.
Konservatīvo un Reformistu līderis Sijeds Kamals no Lielbritānijas teica, ka referenduma iznākums ir trauksmes zvans Eiropas Savienībai. Viņš teica, ka nedrīkst turpināt rīkoties kā ierasts vai izdarīt pārāk daudz spiediena uz Lielbritāniju. ES līderiem drīzāk ir jāizmanto pašreizējā situācija, lai atjaunotu saikni ar iedzīvotājiem, padarītu ES pārredzamāku un ieklausītos iedzīvotāju leģitīmajās prasībās, piemēram, prasībā nodrošināt izaugsmi un darbavietas, viņš teica.
«Žurkas bēg no grimstošā kuģa», teica Gijs Ferhoštats no Beļģijas. Nosaucot Brexit iznākumu par «zemestrīci», viņš aicināja ES Padomi pārtraukt «kā mēnessērdzīgaiem soļot pretī neveiksmei. ES ir vāji saistītu valstu federācija, kas nevar darboties. Vai nu ES mainīsies, vai ies bojā. viņš teica. Padomei ir jāsaprot, ka iedzīvotāji nav pret Eiropu kopumā, bet ir pret šo Eiropu», viņš norādīja, atzīmējot, ka pēdējā Eirobarometra aptaujā iedzīvotāji ir prasījuši no ES vairāk rīcības, nevis mazāk.
Apvienoto Kreiso līdere Gabriēle Cimmere nosauca ES Padomes secinājumus par «skandaloziem»: kārtējais «pārdomu dokuments», ko parakstījušas ES valstu un valdību galvas, mazinās iedzīvotāju uzticēšanos, jo viņi pat nav precizējuši neko konkrētu, kas tiks «pārdomāts». Viņa kritizēja Junkeru, ka tas cenšas «nepieļaut, ka ES dalībvalstu parlamenti varētu balsot par tirdzniecības nolīgumu ar Kanādu» un aicināja uz «ārkārtas humānās palīdzības» programmu, lai palīdzētu krīzes upuriem ES.
Zaļo grupas vadītāja Rebeka Harmsa no Vācijas kritizēja populistus un nacionālistus, kas izmanto parastos iedzīvotājus savās interesēs. «Es varu tikai nicināt Farāžus, Lepēnas un fon Štorhus, kas rīda vienkāršos iedzīvotājus citu pret citu,» viņa teica. Viņa piebilda, ka atlikušajām 27 dalībvalstīm ir jāsaglabā Lielbritānijai atvērtas durvis, kā arī tās nedrīkst novērsties no iedzīvotājiem un reģioniem, kas vēlas palikt Eiropas Savienībā.
Tikmēr Pols Natalls no Lielbritānijas teica, ka ES un Apvienotajai Karalistei ir jāsarunājas kā «pieaugušajiem», lai panāktu visiem izdevīgāko nolīgumu un kļūtu par labiem tirdzniecības partneriem. Citādi cietīs arī Francijas zemnieki un Vācijas autoražotāji, viņš norādīja, norādot uz Lielbritānijas pašreizējo tirdzniecības deficītu ar ES.
Arī Marīna Lepēna no Francijas aicināja uz godīgu tirdzniecības līgumu un apvainoja «eiropānistus» par cilvēku vēlmju neievērošanu. Iedzīvotāji vēlas nevis vairāk integrācijas, bet gan suverenitātes, kā arī brīvi sadarboties, viņa teica, mudinot Eiropas Savienību «mainīties vai izzust».
Noslēgumā Junkers vainoja dažus EP deputātus, ka tie izmantojuši Brexit debates par ieganstu tikai pateikt savu sakāmo. Nedz viņš, nedz Komisija kopumā neesot atbildīgi par Brexit referenduma iznākumu. Lielbritānijas valdības 40 gadu garumā atteikušās novērtēt jebkādus ES nopelnus, viņš teica. «Nav brīnums, ka beigās izrādās, ka cilvēki tic tam, par ko viņiem gadu desmitiem melo. Lūk rezultāts». Viņš arī uzsvēra savu pārliecību, ka ES un nāciju valsts ir savienojami jēdzieni. «Nav iespējams celt Eiropas Savienību bez nācijām, vai pretī nācijām.»
Arī Tusks debašu beigās teica, ka referenduma rezultāts bija sekas politiskās elites rīcībai, kas veidojusi negatīvu un bieži vien patiesībai neatbilstošu ES tēlu. Viņš teica EP deputātiem, ka ir atkārtoti mudinājis ES valstu un valdību galvas pārtraukt vainot ES par tās nepilnībām un neveiksmēm, un tā vietā uzņemties atbildību paši par savu rīcību. «Mēs nedrīkstam ļauties negatīvajām emocijām, kas virmo pēdējo dienu laikā. Mums ir jāizdara nosvērti secinājumi un racionāli lēmumi,» viņš noslēdza.
Ref: 102.000.102.13049