Olainfarm sarunas izvērtēšanai jānodod tiesībsargājošām iestādēm, un visiem juristu profesijā strādājošiem vajadzētu maksimāli distancēties no tādiem juristiem kā Mārtiņš Krieķis. «Tas būtu tikai taisnīgi,» tā par Krieķa «es kā cilvēks bez ētikas» un citiem jurista izteikumiem intervijā BNN komentē Apvienotās daudznozaru arodbiedrības valdes loceklis un jurists Alvis Pīlāgs un Latvijas Juristu apvienības valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka.
Pīlāgs uzsver, ka jurista izteikums «es kā cilvēks bez ētikas» ir augstākās pilotāžas cinisms. «Kur vēl vairāk?»
Mārtiņa Krieķa izteikumi saistībā ar «Olainfarm mantinieču kariem», kā liecina BNN rīcībā esošā informācija, jau 2018.gada nogalē ir nodoti vērtēšanai KNAB un ENAP. Taču, kamēr izskatīšana norit «bruņurupuča ātrumā», izgaismojas tas, ka Latvijā nav arī vienota ētikas kodeksa juristiem, intervijā BNN skaidro Bunka un Pīlāgs.
Par Krieķa izteikumiem, kuros pavīd arī shēmu piedāvājumi, kā apiet nodokļu maksāšanu, Pīlāgs skaidri norāda, ka šīs sarunas ir jānodod izvērtēšanai tiesībsargājošām iestādēm. «Ja tās satur kaut kādā veidā slēptu nodomu par to, kas ir vērsts uz konkrētu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu saistībā ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai vēl citiem noziegumiem, tad ir kompetentas iestādes – Valsts policija, KNAB –, kas šīs sarunas var izvērtēt. It sevišķi, ja tās ir publiski pieejamas.»
Lasiet arī: Olainfarm sarunu turpinājums. Krieķim vienaldzīgas mantinieču intereses – galvenais «tikt pie cipara»
«Principā naudassodu vai citu sodu var piemērot tikai tiesībsargājošā iestāde, kurai sarunas nodotas izvērtēšanai,» norāda Pīlāgs. Tāpat viņš uzsver, ka iestādēm būtu jāvērtē ne tikai sarunu saturs, bet arī to atbilstība ar faktiskām darbībām. «Vai Krieķis šo nodomu ir īstenojis, kādā stadijā tas viss ir – vai tā ir sagatavošanās noziegumam, vai tas ir mēģinājums [rīkoties pretlikumīgi], vai viņš iesaka savam klientam veikt noziegumu? Tur ir vairākas stadijas. Attiecīgi jāvērtē arī pakāpes.»
Bunka norāda, ka situācija kļūst vienkāršāka, kad runa ir par kriminālatbildību, jo ir pants par aicināšanu uz prettiesisku darbību, aicināšanu uz noziegumu.
Rebenoks – slēptais lobijs?
Kā zināms, Krieķis Olainfarm «lietu kārtošanā» darbojas kopā ar Pāvelu Rebenoku, kurš strādā arī kā ekonomikas ministra Ralfa Nemiro padomnieks. Runājot par to, kā tas vērtējams, ka ministrijā strādā advokāts ar tik apšaubāmu reputāciju, Pīlāgs norāda, ka šeit varētu runāt arī par politiskā spēka atbildību, kas ir pieaicinājis kā padomnieku šo personu.
«Ekonomikas ministrs ir no KPV LV. Tātad tā ir šīs partijas politiskā atbildība. Turklāt ekonomikas ministrs, kas nodarbojas ar ekonomisko jautājumu risināšanu valstī, piesaista par padomnieku šādu personu? Ja KPV LV piesaista šādus cilvēkus, kuri pārstāv dažādas komerciālas intereses, tas liek aizdomāties, cik tālu mēs ejam savā attīstībā,» pauž Pīlāgs.
Viņš turpina: «Runa ir par slēpto lobiju. Kas lobē šo vienu figurantu, ka viņš tiek pie tādiem amatiem? Kādi ir kritēriji šīs personas izvēlē? Un vai tika izvērtētas arī citas personas, kas profesionāli darbojas šajā nozarē? Kāpēc tikai Rebenoks gūst statusu attiecīgajiem amatiem?»
Bunka: «Formāli jau viņš kaut kādiem kritērijiem atbilst. Izglītība viņam noteikti ir. Arī juridiskā pieredze viņam ir. Taču šajā gadījumā jautājums ir ceļams kopumā.»
Bunka arī uzsver: «Tas, ka Rebenoks ir tuvs dažādiem ekonomiskiem grupējumiem un piedalās ekonomisko labumu pārdalē valstī, ir acīmredzami, tikai jāskatās, vai šīs darbības ir tiesiskas vai nav.»
Juristu ētika – sirdsapziņā vai normatīvajos aktos?
«Juristiem ētika kā tāda tiek mācīta augstskolā. Viņiem ir nerakstītie principi, kā, piemēram, godīgums, taisnīgums, informācijas neizpaušana un citi kritēriji, kas būtu jāievēro,» norāda Pīlāgs, reizē uzsverot, ka Juristu ētikas kodekss zaudējis spēku jau 1990.gados. «Līdz ar to runa ir par to, ka vide nav sakārtota un ka juristiem vajadzīgs regulējums ētikas jomā, jo prokuroriem, advokātiem, tiesnešiem, policistiem ir izstrādāts ētikas kodekss.»
Bunka norāda, ka juristiem par neētisku rīcību nav konkrētas kriminālās, disciplinārās, administratīvās atbildības. Tāpat arī nav konkrētas vienības, kas izskatītu disciplināras dabas vai ētiskas dabas jautājumus attiecībā uz juristiem.
Jāatzīmē, ka publiskotajās «Olainfarm sarunās» Krieķis izteicās, ka viņš nekad neesot kļuvis par advokātu, jo par viņu kā juristu nevienu sūdzību nevarot uzrakstīt. «No vienas puses, ja tas bija viņa mērķis nekļūt par advokātu tāpēc, lai izvairītos no tāda veida atbildības, tad viņš šajā gadījumā ir rīkojies ētiski un pateicis taisnību,» norāda Bunka.
Par Krieķa paziņojumu, ka viņam nav ētikas, Pīlāgs uzsver: «Viņš faktiski diskreditē visus strādājošos juristus.»