Lai arī simtlatnieku programma krīzes laikā bijusi ļoti nozīmīgs un vērtīgs nodarbinātības pasākums, daļa bezdarbnieku tās dēļ zaudējusi motivāciju meklēt pastāvīgu darbu. Šī un arī citu iemeslu dēļ programma nākamgad vairs nepastāvēs, norāda labklājības ministre Ilona Jurševska.
No 2009. gada līdz 2011. gada aprīlim šajā programmā nodarbināti 90 000 bezdarbnieku visā Latvijā, un ja šī programma turpināsies līdz gada beigām, šādu cilvēku būs jau ap 100 000. Šai programmai tās pastāvēšanas laikā konstatēti gan plusi, gan mīnusi, atzinusi ministre.
Viens no plusiem, pēc viņa teiktā, ir fakts, ka 50% bezdarbnieku simtlatnieku programma ir veicinājusi interesi meklēt pastāvīgu darbu, savukārt 16% ir iesaistījušies pastāvīgā darbā programmas laikā vai pēc tās.
Ļoti būtisks ieguvums tas bijis pašvaldību budžetiem, mazinot sociālo izdevumu slogu bez darba palikušo cilvēku atbalstam.
Taču simtlatnieku programmai ir arī mīnusi, kas arī ir atbilde, kāpēc no šī gada jūlija stipendija būs nevis 100, bet 80 latu, un kāpēc šogad minētais pasākums arī noslēgsies. Nabadzības slogs ir saglabājies, simtlatnieku programmā iesaistītajām ģimenēm tāpat nācies taupīt gan uz pārtiku, gan elektrību un izklaidi. Pat iesaistoties programmā, ģimenes tik un tā bija spiestas mazināt izdevumus, uzsver Jurševska.
Tāpat daļai zuda stimuls pašiem meklēt pastāvīgu darba vietu, cilvēki nemeklēja darbu, jo vai nu tika nodarbināti simtlatnieku programmā vai gaidīja rindā uz dalību šajā pasākumā. Ar simtlatnieku programmu mēs pieradinām cilvēkus nemeklēt darbu, par ko sūdzības izteikuši arī mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji, izteikusies labklājības ministre.
Uzņēmēji noraidošu pozīciju pret šo pasākumu ieņēma arī tādēļ, ka valstij no šādas cilvēku nodarbināšanas netika atpakaļ atgriezti nodokļi, piebilst Jurševska.
iztikas minimums un minimalā alga ar nodokļiem tiesi tāpat pieradina nemeklēt.
Pēdējā laikā man arvien vairāk patīk Labklājīas ministre