Kad mēslojums pārvēršas par sprāgstvielu

Šī gada 1 septembrī Austrijas informācijas aģentūras BNN (Baltic News Network) portālā www.BNN-news.com publicēta preses relīze «Visu veidu amonjaka salpetra glabāšana un pārkraušana Rīgas brīvostā – bumba ar laika degli».

Mēs šodien uzsākam publicēt žurnālistu izmeklēšanas rezultātus par šo tēmu.

Pirmā daļa. Kad mēslojums pārvēršas par sprāgstvielu

Izlemt 370 sekundēs

2011. gada 26. jūlijā Rīgas domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu «Par paredzētās darbības – minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā – akceptēšanu». Iedvesmojoši optimistiskais Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāja Anda Ciņa ziņojums ilga 2 minūtes un 18 sekundes. Tajā, ko Rīgas mērs Nils Ušakovs nosauca par debatēm, uzstājās tikai frakcijas «Demokrātiskie patrioti» priekšsēdētājs Dainis Stalts. Pārstāvot Pilsētas attīstības komiteju, 1 minūtes un 3 sekunžu laikā viņš paziņoja, ka visi komitejas locekļi ar abām rokām ir par jauna termināļa rašanos, ka Rīgas Brīvostai jāattīsta sava teritorija, ka Kundziņsalas iedzīvotāji grib sev līdzās redzēt Riga Fertilizer Terminal, bet rūpēm par ļaužu veselību ir jābūt pirmajā vietā.

Vēl 15 sekundes ilga balsošana. No 60 pašvaldības deputātiem sēdē piedalījās 49. Par jaunā termināļa celtniecību nobalsoja 45, trīs atturējās, un tikai viens bija pret. Tas viss ilga 6 minūtes un 10 sekundes. Domājiet, dikti ātri? Bet ko gan tur vilkt garumā, ja jau divas nedēļas pirms domes sēdes tās pārstāvis … Viktors Daugmalis paziņoja informācijas aģentūrai BNS, ka jaunais terminālis ik gadu pilsētai maksās 30000 latu zemes un nekustamā īpašuma nodokļu veidā, bet pati minerālmēslu pārkraušana un glabāšana ienesīs pilsētas 1,4 milj. latu gadā, un valsts budžetā ik gadu ienāks 20 milj. latu. Turklāt vēl 150 jaunas darbavietas. Tas par ienākumiem. Celtniecības izdevumi savukārt sastādīs 70 milj. dolāru (vairāk nekā 34 milj. latu), 51% jaunās kompānijas piederēs Krievijas holdingam Uralhim, 49% – Latvijas uzņēmumam SIA Rīgas Tirdzniecības osta. Te nu, lūk, deputāti draudzīgi balsoja par. Tātad jautājuma cena ir noteikta. Atcerēsimies to, lai atgrieztos kādā no mūsu izmeklēšanas nākamām nodaļām.

Kas sagaida Rīgu

Rīgas dome piekritusi tam, ka Riga Fertilizer Terminal caur Latvijas galvaspilsētu pārkrauj 2 000 000 tonnu minerālmēslu gadā. No tām 350 000 tonnu – diamonija fosfāta, 600 000 tonnu karbamīda un 1 050 000 tonnu – trīs veidu amonija salpetra, kas ir 52,5 % no kopējā apjoma. Turklāt noliktavās atļauts glabāt 40 000 tonnu diamonija fosfāta, 50 000 tonnu karbamīda un 90 000 salpetra. Būs astoņas šādas noliktavas: sešas ar 25 000 kubikmetru ietilpību katra un divas – ar 15 000 kubikmetru ietilpību. Tātad vienlaicīgi tās spēs pieņemt veselas 180 000 tonnas minerālmēslu, kuru glabāšana ir atļauta. Noliktavas izskatīsies apmēram šādi:

Minerālmēslus terminālim piegādās arī dzelzceļš. No Šķirotavas stacijas caur Ķengaragu, Zemitānu staciju, zem VEF gaisa tilta, gar Brasas staciju uz Sarkandaugavu, pēc tam staciju Rīga-Preču stacija un no turienes uz Kundziņsalu. Katrā vagonā ietilpst 65 tonnas minerālmēslu, katrā sastāvā ir līdz 60 vagoniem. Lai ostā nogādātu 2 000 000 tonnu minerālmēslu, būs vajadzīgi 513 maksimāli noslogoti dzelzceļa sastāvi. Tātad – katru dienu caur visu Rīgu izbrauks 1–2 sastāvi ar 3900 līdz 7 800 tonnām minerālmēslu. Un no šīs vietas mēs runāsim tikai par amonija salpetri.

Tagad aplūkosim Kundziņsalas karti:

Lūk, šis nepareizam četrstūrim līdzīgā teritorija salas ziemeļdaļā, kas paredzēta amonija salpetra pārkraušanai un glabāšanai. Kaimiņi tai ļoti jauki. Līdz Voleru mikrorajonam Daugavas kreisajā krastā ir 600 m, pierēķiniet vēl 100 m un te jau arī konteineru terminālis Baltic Container Terminal. Tajā atļautas operācijas ar visām bīstamajām kravām, izņemot radioaktīvos un bakterioloģiskos produktus. Līdz Vecmīlgrāvim ir 1 km, Kundziņsalas dzīvojamā daļa, Tvaika un Ezera ielas atrodas 1,5 km attālumā. Tikpat tālu līdz terminālim Latvijas propāna gāze ar sašķidrinātās gāzes krātuvēm 175 kubikmetru apjomā un naftas produktu pārkrāvējs Woodison terminal. Analoģisks terminālis Man-Tess atrodas vien 300 m tālāk. Bet tas, ka naktī no 2009. gada 22. uz 23. jūliju konteineru terminālī nekontrolējamas reakcijas rezultātā no 17 tonnīga konteinera notika zilskābes noplūde, par kuru glābēji uzzināja tikai rīta pusē – ir «sīka vienība», kā Brālītim mēdza teikt Karlsons, kurš dzīvoja uz jumta. Cilvēkam nāvējoša deva ir 1 mililitrs uz gramu; toreiz piespiedu kārtā simtiem cilvēku tika evakuēti ne tikai no Kundziņsalas, bet arī no Voleriem, Krēmeriem un citām piegulošām teritorijām, noteikts aizliegums izmantot Daugavas ūdeni, peldēties un makšķerēt.

Bet uztraukumam nav pamata, jo Rīgas domes lēmumā teikts, ka kataklizmu gadījumā gāzes, naftas un konteineru termināļos jaunajam terminālim nekas nedraud. Jo tam noteiktā drošības josla ir veseli 100 m. Neticam!

Amonija salpetris un terorisms

Amonija salpetris vai amonija nitrāts – ķīmiskā formula NH4NO3, slāpekļskābes sāls. Pirmoreiz to ieguvis vācu ārsts un alķīmiķis Johans Rudolfs Glaubers 1659. gadā, un vairākus gadsimtus tas ticis izmantots lauksaimniecībā kā mēslojums. Bet XX gadsimtā radās jauni «alķīmiķi». Viņi sajauca salpetri ar dīzeļdegvielu un ieguva ANFO – sprāgstošu vielu, kuru sāka izmantot kalnrūpniecībā. ANFO efektivitāte ir 80% no trinitrotoluola sprādziena. Ja 80,5% amonija salpetra pievienot 15% trotila un 4,55 alumīnija pulvera, iegūstam trotilu.

Veiklie teroristi ir gājuši vēl tālāk, padarot šo procesu lētāku – trotilu aizstājot ar oglēm, bet galvenais komponents ir un paliek amonija salpetris – sākot no pašdarināta vairāktonnu spridzekļa līdz šahīdu jostai. To izmanto visā pasaulē: no ASV līdz pat Indijai un Filipīnām.

Visbaisākais terora akts Amerikā līdz 2001. gada 11. septembrim tika veikts 1995. gada 19. aprīlī Oklahomā. Par uzbrukuma objektu kļuva ēka, kurā atradās valsts iestādes – Likumu par alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, šaujamieročiem un sprāgstvielām ievērošanas pārvalde, Federālais izmeklēšanas birojs, Narkotiku apkarošanas pārvalde, ASV Slepenais dienests, ASV Maršalu dienests (Tieslietu ministrijas struktūra). Mīnētā automašīnā atradās nepilnas 2,5 tonnas amonija salpetra.

Sprādziena jauda bija 2,3 tonnas trinitrotoluola. Tas bija dzirdams 90 km attālumā, bet 7 km attālumā no epicentra seismogrāfi fiksēja grūdienus 3 ballu stiprumā pēc Rihtera skalas. Sprādziena vietā izveidojās 2,4 m dziļš krāteris ar 9 m rādiusu. Gāja bojā 169 cilvēki, tostarp 19 bērni, ievainojumus guva vairāk nekā 680 cilvēki. 16 kvartālu rādiusā sagrautas vai bojātas 324 ēkas, logu stikli izsisti 4,5 km rādiusā, iznīcinātas 86 automašīnas. Sprādziena nodarītais postījums novērtēts 652 milj. dolāru apmērā.

Taču šīs Amerikas pilsētas traģēdija nebūt nav tikai vēsture. Šī gada 13. jūlijā turku laikraksts Milliyet paziņoja, ka specdienesti aizturējuši 14 teroristiskās organizācijas Al Qaeda biedrus, kuri plānoja atriebt bin Ladena nāvi. Atriebes objekts – amerikāņu militāristi un diplomāti. Atriebes veids – sprāgstvielas uz 700 kg amonija salpetra bāzes, kas ir analogi tiem, kuri tikai izmantoti Stambulā 2003. gadā; toreiz bojā gāja 60, bet ievainoti tika simtiem cilvēku.

Bet tas, kas neizdevās Turcijā, izdevās Norvēģijā. Andress Berings Breiviks 2011. gada jūlija beigās ar radiovadāmu amonija salpetra un dīzeļdegvielas maisījuma bumbu uzspridzināja ēku Oslo administratīvajā kvartālā. Gāja bojā 8 cilvēki, 15 tika ievainoti. Salpetri noziedznieks nopirka Polijā.

Bet amonija salpetri spridzina ne tikai tālās zemēs vien. Sprādzieni Maskavas metro, lidostā, Puškina laukumā, vilciena katastrofa Sanktpēterburgas tuvumā – visur amonija salpetris. Tikai šī mēneša laikā Krievijas specdienesti Baškīrijas teritorijā aizturēja teroristiskās organizācijas Imarat Kavkas biedrus, kas bija pagatavojuši amonija salpetra bumbu sprādzienam Oktjabrskas pilsētas policijas ēkā un cīņas ar ekstrēmismu nodaļas darbinieku automašīnās. Bumba, kuras jauda bija 100 kg trotila ekvivalenta, tika iznīcināta Dagestānas pilsētā Hasavjurtā.

Arestētie Ziemeļkaukāza teroristi atzinās, ka spridzekli plānoja ievietot ātrvilciena Sapsan kustības laikā maršrutā Maskava-Sanktpēterburga. Amonija salpetris bumbas izgatavošanai gluži vienkārši tika nopirkts saimniecības preču veikalā.

Otrdien, 6. septembrī ziņu aģentūra BNN GmbH publicēs šī pētījuma turpinājumu par šādām tēmām:

– Amonija salpetris un tā izraisītie incidenti;

– Amonija salpetris un valsts vara;

– jautājumi, uz kuriem pagaidām nav atbilžu.