Lins Jegelevičs (Linas Jegelevičius) speciāli BNN
Negantais jaunais vīruss Lietuvā ir radījis būtisku satricinājumu virknē ražošanas nozaru, kaut arī stingri un savlaicīgi profilakses pasākumi valstī ir spējuši nodrošināt zemāko COVID-19 izplatību Baltijas valstu vidū.
Lietuvā līdz ceturtdienai, 19.martam, ir apstiprināti 36 saslimšanas gadījumi ar COVID-19, tikmēr Latvijā – 86, bet Igaunijā 267.
Dzīve karantīnā
Lietuvā kopš 16.marta ir spēkā karantīna, un tā ir ieviesta uz divām nedēļām.
Obligātas pašizolācijas prasība cita starpā nozīmē, ka valstī neiebrauc ārvalstnieki, izņemot cilvēkus, kuri piegādā preces, Lietuvas pilsoņu ģimenes locekļus, un cilvēkus, kuri ir tiesīgi dzīvot un strādāt Lietuvā. Pilsoņiem savukārt nav ļauts izbraukt no valsts, ja vien to dzīves vai darba vieta nav ārzemēs.
Profilakses pasākumi paredz, ka cilvēkiem, kuri atgriežas no jebkuras ārvalsts, ir divas nedēļas jādzīvo mājās – pašizolācijā. Uz divām nedēļām ir slēgtas visas mācību iestādes, un skolas steidz gatavoties attālinātam mācību procesam. Izņemot pārtikas veikalus, aptiekas, specializētās veterinārās aptiekas un pārtikas tirgus, valstī ir slēgti visi veikali. Ir slēgtas kafejnīcas un bāri, ir aizliegts rīkot gan telpu, gan brīvdabas pasākumus. Valsts pārvaldes iestādes sniedz pakalpojumus attālināti, un klātienē tiek sniegti tikai ļoti mazs apjoms valsts iestāžu pakalpojumu. Slimnīcās ir pārceltas plānotās tās operācijas, kas nav steidzamas. Viesu naktsmītnes joprojām ir atvērtas, taču izskan aicinājumi slēgt arī tās.
Ārvalstīs ar grūtībām atgriezties Lietuvā saskaras aptuveni seši tūkstoši lietuviešu, tā ceturtdienas rītā pavēstīja Lietuvas Ārlietu ministrija.
Lietuvas teritorijā tikai viena inficēšanās
No 36 līdz šim Lietuvā apstiprinātajiem saslimšanas gadījumiem inficēšanās ar jauno vīrusu valsts iekšienē notikusi tikai vienā gadījumā. Ar smagāko COVID-19 saslimšanu saskārties kāds pusmūža pacients Paņevežas pilsētā, kuram ir pieslēgta mākslīgās elpināšanas ierīce.
Iespējams, vēl satraucošāka ir kādas ārstes saslimšana Šeškines Poliklīnikā Viļņā, jo mediķe nedēļas laikā klātienē tikusies ar vairāk nekā 60 cilvēkiem.
Viļņas pašvaldība apsver medicīnas iestādes slēgšanu līdz brīdim, kad būs veiktas analīzes visiem pacientiem un mediķiem, ar kuriem saskārās inficētā ārste.
Tikmēr Veselības ministrija pēc pacientu un ģimenes locekļu sūdzībām ir apņēmusies vairs nepublicēt informāciju par pacientu dzimumu un vecumu. Trešdien, 18.martā, Viļņā tika izveidotas divas COVID-19 izmeklējumu izbraukuma brigādes, kuras darbojas īpaši aprīkotās neatliekamās palīdzības mašīnās. Ceturtdien šāda brigāde ir uzsākusi darbu arī Klaipēdā.
Valsts iepludinās ekonomikā 5,4 miljardus eiro
Valstij saskaroties ar vēl nepieredzētu ekonomikas izaicinājumu, Seims šonedēļ paaugstināja valsts parāda griestus no 904,6 miljoniem eiro līdz 5,4 miljardiem eiro. Lēmuma mērķis ir aizņemties naudu, ar ko uzņemt triecienu, kādu Lietuvas ekonomikai varētu nodarīt jaunā koronavīrusa radītā situācija. Lietuvas finanšu ministrs Viļus Šapoka (Vilius Šapoka) pavēstīja, ka valdība minēto summu aizņemsies gan Lietuvā, gan starptautiskajos finanšu tirgos un piebilda, ka 5,4 miljardi eiro vēl nav galējā summa.
«Esam vērsušies starptautiskajās organizācijās, lai būtu pirmie rindā, ja tas būs nepieciešams,» tā viņa teikto citē Lietuvas mediji. Izskan prognozes, ka Lietuvas ekonomika 2020.gadā vīrusa piedzīvots lejupslīdi robežās no 1,2 līdz 2,8%.
Ekonomikas lejupslīde ir neizbēgama
Seims ir arī apstiprinājis būtiskus ekonomikas stimulēšanas pasākumus, lai pasargātu uzņēmumus un strādājošos no koronavīrusa situācijas radītā kaitējuma. Likumdevēji nolēma maksāt subsīdijas darbadevējiem, kuri šajā saimnieciskai darbībai grūtajā laikā apņemas saglabāt darbavietas. Darbadevēji saņems divu apjomu subsīdijas, ko izmaksāt saviem darbiniekiem.
Uzņēmumiem, kuru darbība nav aizliegta ārkārtējas situācijas vai karantīnas dēļ, bet ir ierobežota citu iemeslu iespaidā, subsīdijas apjoms būs 60% no darbinieka algas. Pārējā alga darbdevējiem būs jāmaksā pašiem. Šīs subsīdijas valstij izmaksās aptuveni 300 miljonus eiro.
Otrā subsīdiju kategorija ir attiecināta uz uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība ir pilnībā apturēta, un tās likme ir 90% no algas, bet atlikušie 10% ir jāmaksā darbadevējiem. Pagaidām nav aplēšu, cik daudz naudas valstij būs vajadzīgs šī tipa subsīdiju izmaksai. Abos gadījumos subsīdijas nepārsniegs Lietuvā noteikto minimālo algu, kas patlaban ir 607 eiro.
Vecāki, kuri karantīnas laikā neiet uz darbu, lai mājās pieskatītu bērnus, varēs saņemt darbnespējas piemaksas.
Līdz šim vecāki varēja saņemt darbnespējas pabalstu divas nedēļas, ja bērna mācību iestādē ir izsludināta karantīna. Tiesību aktu grozījumus ar šīm normām Seimā atbalstīja visi 100 deputāti, kuri piedalījās attiecīgajā plenārsēdē. Grozījumi stāsies spēkā tad, kad tos apstiprinās Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda).
Trauksmes signālus raida daudzas nozares
Šobrīd Lietuvā trauksmes signālus raida un palīdzību valdībai lūdz daudzas nozares. Celtniecības sektors paudis, ka izjūt izejmateriālu un darbaspēka trūkumu. Ir slēgti notāru biroji, tādēļ ir strauji apstājušies nekustamo īpašumu darījumi. Tiek lēsts, ka vīrusa rādītā situācija ilgtermiņā negatīvi ietekmēs aptuveni 600 000 lietuviešu maksātspēju, no kuriem daļa neizbēgami nespēs veikt hipotēku maksājumus. Labās ziņas ir, ka cilvēki, kuri vīrusa situācijas iespaidā zaudēs vismaz trešdaļu savu ienākumu, varēs panākt kredītmaksājumu atlikšanu. Likums paredz, ka bankām un citām kredītiestādēm būs jāatliek maksājumu saņemšana uz vismaz trijiem mēnešiem. Taču, ko darīt pēc tam?
Valstī sāk šķobīties līdzšinējās veikalu piegāžu ķēdes, mazumtirgotājiem ir bažas, ka tie nespēs katru dienu piepildīt veikalu plauktus, it īpaši, ņemot vērā masveidīgo iepirkšanās vilni. Lietuvas mediji vēsta, ka pārtikas un medikamentu tirdzniecības apjoms valstī ir kāpis par 50 līdz 60%.
Uz Lietuvas-Polijas robežas līdz ceturtdienai ir beigušās kravas furgonu rindas, jo poļu robežsargi ir pabeiguši savas pārbaudes.
Vēl trešdienas vakarā pie robežas stāvēja 35 kilometrus gara rinda ar transportlīdzekļiem.
Reklāmdevējiem lielā vairumā atceļot reklāmu izvietošanu, vairākas Lietuvas mediju organizācijas ir lūgušas valsts iestādes atlikt nodokļu maksājumus un sniegt valsts subsīdijas. Lietuvas reklāmas tirgus kopējais apjoms ir 60 miljoni eiro gadā, tā norādījuši mediju pārstāvji.
Tukšas ielas
Ir savādi noraudzīties, kā karantīnas laikā ir iztukšojušās Lietuvas pilsētu ielas. Tas arī nobremzējis vietējo uzņēmumu darbību.
«Situācija ir līdzīga tai, kāda bija 2008. un 2009.gada krīzē. Mūsu rūpnīca strādā, taču mēs uzkrājam saražoto tirdzniecībai internetā, kas pēdējās pāris nedēļās ir būtiski augusi. Mums ir veicies, ka pagaidām nav bijis grūtību ar piegādēm. Acīmredzot, smagāko triecienu izjutīs pakalpojumu sektors,» tā ziņu portālam BNN sacīja elektrības vadu ražotāja Lietkabelis ģenerāldirektors Sigits Gaiļūns (Sigitas Gailiūnas), kurš ir arī Paņevežas pilsētas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības asociācijas priekšsēdētājs.
Lietuvas tūrisma jomā notiekošo spilgti iezīmē situācija lietuviešu iecienītajā jūras kūrortpilsētā Palangā. «Tiek atceltas milzīgs daudzums naktsmītņu rezervāciju, pat jūnija un jūlija rezervācijas,» sarunā ar BNN sacīja Palangas Viesnīcu un restorānu asociācijas priekšsēdētāja Ingrīda Valaitiene (Ingrida Valaitienė).