Kādas stratēģijas nemaksātāji izmanto, lai pretotos ieķīlātā īpašuma atsavināšanai un kādus resursus tie izmanto, lai pretotos bankām? Uz šiem jautājumiem savā pētījumā atbildes centies rast kultūras antropologs Tadeuss Millers (Thaddeus Müller), uz kura stāstījumu Cīņā pret Volstrītu. Hipotekāro kredītsaistību nepildītāji pret negodīgām bankām (Fighting Wall Street. Defaulting Homeowners Resisting Fraudulent Banks) ceturtdien, 25.aprīlī, pulksten 13.00 centrā SPIIKIIZI aicina Latvijas Antropologu biedrība.
Kā stāsta pats pētījuma autors, viņa veiktajā etnogrāfiskajā pētījumā tiek apskatīti Hipotekārā taisnīguma grupas (Sarasota, Florida) dalībnieki – hipotekāro kredītu ņēmēji, kas nespēj izpildīt saistības un pretojas ieķīlātā īpašuma atsavināšanai par labu bankām vai investoriem. Daudziem no respondentiem ir izdevies vairāku gadu garumā dzīvot savā mājoklī, neveicot hipotekārā kredīta maksājumus.
«Pētījuma gaitā centos rast atbildes uz trim jautājumiem: 1) kādas stratēģijas nemaksātāji izmanto, lai pretotos ieķīlātā īpašuma atsavināšanai; 2) kādus resursus (finanšu, sociālos, kultūras, tiesiskos, morālos vai intelektuālos) viņi izmanto, lai pretotos bankām; 3) kā viņi kļuva par nemaksātāju pretošanās kustības dalībniekiem (biogrāfijas/process)?» stāsta Millers.
Pētījuma laikā kopš 2017.gada intervēti gan nemaksātāji, gan jurisprudences speciālisti, pamatā advokāti.
Pasākums notiks angļu valodā personīgās izaugsmes centrā SPIIKIIZI, Valdemāra iela 17A, Rīgā, Pelēkajā istabā. Stāstījums pieejams visiem interesentiem bez maksas.
Latvijas Antropologu biedrība atzīmē, ka Tadeuss Millers ir vecākais lektors Lankasteras Universitātes Juridiskajā fakultātē. Viņam ir maģistra grāds kultūras antropoloģijā, un viņš ir strādājis Amsterdamas Universitātē, Erasma Universitātē Roterdamā, kā arī Roterdamas Arhitektūras un urbānā dizaina akadēmijā. Tadeuss Millers ir aktīvs Simboliskās mijiedarbības pētniecības biedrības biedrs (bijušais viceprezidents).
Viņš ir pētījis dažādus tematus, tai skaitā marihuānas kriminalizēšanu un regulēšanu, publisko telpu («silto pilsētu»), huligānus Amsterdamā, «etnisko grupu» jaunatnes marginalizēšanu, publisko telpu drošības sociālo konstruēšanu, akadēmisko negodīgumu un saistības pret bankām neizpildījušo mājokļu īpašnieku «cīņu» ar Volstrītu. Šo tēmu ietvarā viņu visvairāk interesē stigmatizēšanas/ sociālās «marķēšanas» sekas, kā arī pretošanās stigmatizēšanai ar spēcīgu (atbildes) vēstījumu palīdzību. Publicējies dažādos Nīderlandes un starptautisko žurnālos, piemēram, Symbolic Interaction, Critical Criminology un The British Journal of Criminology. Publicējis rakstus arī par etnogrāfisko pētījumu veikšanu un pasniedz kvalitatīvās metodes jau vairāk kā 25 gadus.
Pasākumu organizē Latvijas Antropologu biedrība.