Polija ir spērusi platus soļus, lai samazinātu oglekļa dioksīdu veidojošo energoresursu īpatsvaru savā enerģētikā, pie viena izaicinot iesakņojušos stereotipus par to kā Eiropas akmeņogļu bastionu, taču pievēršanās atjaunojamiem enerģijas avotiem, šķiet apstājusies 2015.gadā.
Beļģijā strādājošais ziņu portāls EurActiv vēsta, ka līdz 2020.gadam Austrumeiropas lielākai valstij jāsasniedz Eiropas Savienības atjaunojamās enerģijas direktīvā un pašas nacionālā attīstības plānā noteiktais mērķis par 15% atjaunojamās enerģijas īpatsvaru un 2015.gadā sasniegti gandrīz 12%, tomēr tālāka virzība uz šo mērķi pagaidām nav novērota.
«Pastāv daudz stereotipu, ka Polija ir atkarīga tikai no akmeņoglēm,» tā Eiropas Parlamentā trešdien, 22.novembrī, sacījusi Polijas Elektrības asociācijas priekšsēdētāja vietniece Marta Gajecka (Marta Gajecka).
Tiem tiešām ir pamats: arī 2015.gadā šī valsts elektrības ražošanā 80,3% no kopējā apjoma izmantojusi fosilo kurināmo, kamēr ES vidējais rādītājs bijis 47,3%.
Tomēr pāris gadu laikā Polija spējusi palielināt vēja ģeneratoru saražotās elektrības īpatsvaru 2015.gadā sasniedzot 13,1%, kas gan ir mazāk par ES vidējo līmeni 14,4%.
Pašlaik Polija Baltijas jūrā būvē divus jaunus vēja ģeneratoru parkus, tomēr pašreizējā konservatīvā spārna valdība nelabprāt diskutēt par atteikšanos no akmeņogļu enerģētikas, tieši otrādi – tā ir pieņēmusi lēmumu akmeņogļu importā atteikties no Krievijas pakalpojumiem par labu šī fosilā kurināmā iepirkšanai no Amerikas Savienotajā Valstīm.
Ref: 111.111.103.5250