Vēlme ātrāk kļūt patstāvīgiem un pelnīt pašiem savu naudu studentiem nereti izkonkurē vēlmi mācīties, sarunā ar BNN pauž Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA rektore Irina Senņikova, runājot par nepabeigtu mācību problēmu Latvijā.
Septembra sākumā publicētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums Education at a Glance liecina, ka savlaicīgi bakalaura studijas Latvijā pabeidz aptuveni puse studentu – 48%.
Arī RISEBA nākas saskarties ar to, ka daudzi iestājas, taču ar laiku «atbirst». Piemēram, 2017./2018. mācību gadā atbirums bija 27%. Gadu vēlāk – 13,7%
Pazudušais students un darba roku trūkums
Senņikova atbiruma iemeslus meklē darba tirgū. Pašlaik Latvijā bezdarbs samazinās, un Rīgā sasniegta teju pilna nodarbinātība. Jaunieši vēlas ātrāk iegūt neatkarību no vecākiem un pelnīt paši, savukārt uzņēmēji meklē darba spēku un piedāvā iespējas.
Varbūt jaunietim tajā brīdī mācības nav prioritāte un viņš nedomā par izglītības vērtību ilgtermiņā, līdz ar to mācības nonāk otrajā plānā, secina Senņikova.
RISEBA cenšas šo jautājumu risināt ar individuālu pieeju un uzturot saikni starp augstskolu un studentu, ja tas paņēmis pauzi mācībās. Nereti rodas situācija, ka, paņemot akadēmisko atvaļinājumu, students tā arī vairs neatgriežas pie iesāktajām mācībām.
Runājot par sekām mācību pārtraukšanai, Senņikova brīdina – ja nav iegūta izglītība, var pienākt brīdis, ka tās trūkums būs par lielu šķērsli, lai karjerā virzītos tālāk.
Senņikova uzsver, ka šādos brīžos svarīgi, ka ir cilvēks, ar kuru parunāties un kurš izskaidro, ka iegūtā izglītība nākotnē var atmaksāties. Kaut vai mainīt studiju formu – teiksim, pāriet uz neklātienes studijām.
Viņa atminas gadījumu, kad augstskolas pasniedzēja savā Facebook lapā ierakstījusi: «Pazudis cilvēks! Pazudis students! Neraksta bakalaura darbu! Palīdziet man viņu atrast!» No vienas puses uz to var skatīties kā uz joku, tomēr vienlaikus tas liecina par to, ka augstskolā ir kāds, kurš par studentu domā un rūpējas, stāsta Senņikova. Situācijas ir dažādas, un ne vienmēr var vērsties pie vecākiem. Tad var noderēt augstskolā meklējamais atbalsts.
«Ir jāpalīdz studentiem spēt nodefinēt savas prioritātes – ka šo trīs gadu laikā mana prioritāte ir studijas,» tā Seņnikova.
Ko darīt valstij?
Runājot par to, kā valsts var iesaistīties, lai mudinātu studentus pabeigt mācības, Senņikova atsaucas uz Somijas piemēru. Somijā augstākā izglītība ir bez maksas, tomēr studentam jāiekļaujas konkrētā laika posmā. Ja tas neizdodas – ir jāmaksā.
Arī darba tirgus var nākt palīgā. RISEBA atzīst, ka arī uzņēmēji sāk apzināties – ilgtermiņā ir labāk, ja jaunais profesionālis tomēr pilnībā pabeidz studijas, nevis jau pēc pirmā kursa sāk aktīvi strādāt un pamet mācības. Piemēram, viens no augstskolas sadarbības partneriem Accenture Latvia piedāvā studentiem iespējas strādāt pie viņiem pusslodzē, lai jaunie speciālisti varētu mācības apvienot ar darbu.
Taču Izglītības un zinātnes ministrijā izskanējušo ideju, ka jāceļ augstskolu uzņemšanas prasības, Senņikova neatbalsta. Pirmkārt, viņa neatminas nevienu pētījumu, kas šādai pieejai runātu par labu. Otrkārt, cilvēkam, studējot augstskolā, jau ir cita motivācija, nekā sēžot skolas solā. Tāds, kurš skolā mācījies viduvējā līmenī, sākot studēt, iespējams, labi apzinās savu mērķus un centīgi strādā, lai tos sasniegtu.
Tā kā pati studēju varu pateikt tikai vienu mūsu austskolās ir pārāk daudz teorijas nevis praktikas pieredze. Daudzi samācās teoriju, bet pielitojumu nezina vai pat neizprot, diemžēl!
Prakse tiek iegūta strādājot pēc augstskolas. Augstskolai ir jāiedod plašas zināšanas un jāiemāca analizēt, lai tas kurš būtu pabeidzis augstskolu būtu spējīgs uz problēmām darba vidē jau skatīties no vairākiem aspektiem, nekā tas kuršs sācis darbu pēc vidusskolas. Praktiski iemācīties konkrētu amatu var speciālos kursos, kuri nav jāapgūst visiem studentiem.