Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) viesojas Antarktīdā, kur plāno veikt savus ikdienas darba pienākumus, demonstrējot interneta iespējas. Valsts galva arī vērsusi uzmanību uz Antarktīdā skaidri redzamām laikapstākļu pārmaiņām.
Kā vēsta Igaunijas Prezidentes kanceleja, Kaljulaida Antarktīdā ieradusies otrdien, 21.janvārī, ar lidojumu no Dienvidamerikas.
Karaļa Džordža salā viņa pievienojusies burinieka Admirālis Belingshauzens ekspedīcijas dalībniekiem. Igauņu vadītās ekspedīcijas mērķis veikt zinātniskus pētījumus un arī godināt baltvācu jūrasbraucēja Fabiana Gotlība fon Belngshauzena (Fabian Gottlieb von Bellingshausen) piemiņu 200 gadus pēc viņa veiktā atklājuma – Antarktīdas ledus šelfa atklāšanas.
Igaunijas prezidente, redzēdama, ka Antarktīda ir «viena no vietām, kur [globālā] sasilšana notiek ļoti ātri», uzsvērusi: «Klimata pārmaiņas attiecas uz visām valstīm pasaulē, un arī risinājums ir jāatrod kopīgi.»
Igaunijas publiskās diplomātijas uzsvars jau vairākus gadus likts uz valsts digitālās pārvaldes sasniegumu daudzināšanu. Arī Antarktīdā Kaljulaida izmantojusi iespēju pasvītrot, ka viņai ir pieejams internets un ka viņas valstī var daudz izdarīt ar reāli internetā un e-parakstu, lai arī kur neatrastos cilvēks un dators.
«Antarktīdā vēlos demonstrēt, kā digitāli attīstīta sabiedrība kā Igaunija ļauj saviem pilsoņiem darīt savu darbu internetā neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas,» Kaljulaidas teikto citē Igaunijas Prezidentes kanceleja.
Polārpētnieks: Antarktīda ir paraugs cilvēcei
Ilgi gatavotā ekspedīcija Antarktika 200 veltīta divsimtgadei kopš Antarktīdas ledus šelfu atklājis baltvācietis no Sāremā salas – Fabians Gotlībs fon Belingshauzens.
19.gadsimta pirmajā pusē viņš, būdams Krievijas Impērijas flotes kapteinis, vadījis pirmo Krievijas Impērijas ekspedīciju uz Antarktīdu, kuras laikā kopā ar savu apkalpi izdarījis šo atklājumu.
Piemiņas jūrasbrauciena komandā ir arī krievu polārpētnieks Viktors Bojarskis, kurš jau vairākkārt ceļojis uz abiem Zemes poliem.
Intervijā raidorganizācijai ERR Bojarskis skaidrojis: «Antarktīda šodien var kalpot par paraugu visai cilvēcei. Tas ir kontinents bez nāciju robežām. To pārvalda, balstoties uz Antarktīdas nolīgumu, kas pastāv jau 60 gadus.