Eiropas Savienības (ES) Kopējo Lauksaimniecības politiku (KLP) nedrīkst «nacionalizēt» un radīt lielu, bagātu dalībvalstu zemniekiem nepamatotas konkurences priekšrocības. Eiropas politikai ir jābūt vienotai, komentējot Eiropas Komisijas nule publicēto ziņojumu Pārtikas un lauksaimniecības nākotne, uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.
Kā ziņots,ES Lauksaimniecības komisārs Fils Hogans (Phil Hogan) trešdien, 28.novembrī, publicējis ES lauksaimniecības politikas reformas priekšlikumu.
«Tās stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās pašas varētu noteikt, kā un kur ieguldīt KLP finansējumu. Lai sasniegtu Eiropas kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus, dalībvalstīm būs jāizstrādā un jāsaskaņo ar Komisiju KLP stratēģiskie plāni. Savukārt Komisija pievērsīs lielāku uzmanību politika sasniegtajam rezultātam, nevis atbilstības kontrolei,» teikts priekšlikumā.
Komisija uzskata, ka «KLP ir jāpilda savs uzdevums, ievērojot principu – līdztiesība starp tās dalībvalstīm, lielām un mazām, austrumos un rietumos, ziemeļos un dienvidos, un tāpēc vajadzētu mazināt KLP atbalsta atšķirības starp dalībvalstīm.»
Sandra Kalniete aicina būt reālistiskiem, «jo pēc Brexit ES budžetā būs 100 miljardu eiro liels «caurums», kā arī ir palielinājušās ES vajadzības pēc investīcijām drošībā un ārējā politikā. Tāpēc šobrīd nevar paredzēt, kāds būs iznākums debatēm par ES finanšu nākotni un kādi vispār būs lauksaimniecībai un lauku attīstībai atvēlētie resursi.»
Deputāte rosina visas ieinteresētās puses Latvijā – valdībā, Saeimā, Eiropas Parlamentā un nozares organizācijās – sadarboties un runāt vienā balsī, lai nodrošinātu Latvijai optimālu rezultātu sarunās par KLP un ES daudzgadu budžetu.
Ref: 225.000.103.3000