Latvijas iedzīvotāju ciešāka integrācija jāveicina, palielinot latviešu valodas kursu pieejamību un veidojot valsts mediju politiku, uzskata Reformu partijas (RP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Vaicāta par Lielbritānijas laikraksta Daily Telegraph publikāciju, kurā Daugavpils tiek dēvēta par «Latvijas Krimu, kas varētu būt nākamā Krievijas aizsardzības saņēmēja», politiķe pauda, ka mēs paši ikdienā norādām, ka Daugavpilī ir augsts krievvalodīgo skaits un ikdienas sarunās tiek paustas kādas bažas.
Taujāta par iedzīvotāju lojalitāti valstij, frakcijas priekšsēdētāja atbildēja, ka lojalitātes kontekstā ir atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, kā arī starp tiem, kas patērē Latvijas vai Krievijas mediju telpas resursus. Latgalē bieži vien Latvijas televīzijas vai radio programmas nav pieejamas pārklājuma problēmu dēļ. Tā vietā iedzīvotājiem ir pieejama vienpusēja informācija no Krievijas medijiem, kas ietekmē lojalitāti.
Kultūras ministrija (KM) jau ir paudusi, ka ir gatava uzņemties mediju politikas veidošanu, ja tiek nodrošinātas vairākas štata vietas ekspertu piesaistei, norādīja Kalniņa-Lukaševica.
Valdībā informatīvais ziņojums par KM Mediju politikas nodaļu varētu tikt skatīts nākamnedēļ, un nepieciešamos līdzekļus būtu iespējams rast gan KM, gan citās rezervēs.
Tāpat nepieciešams nevis skolās 100% pāriet uz latviešu valodu, bet gan palielināt latviešu valodas kursu pieejamību, uzskata politiķe. Kopš 90.gadiem ir pieļauta un arī pašlaik Saeima un valdība pieļauj kļūdu, nenodrošinot latviešu valodas kursus pienācīgā apjomā – varam redzēt, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu.
Šeit nav runa tikai par papildu līdzekļu piešķiršanu, bet arī par profesionālu sagatavošanos šim procesam, pauda frakcijas priekšsēdētāja. Viņa vēlas uzzināt izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes redzējumu par valodas kursiem un Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumu.
Vaicāta, vai šādā gadījumā nav jārosina no koalīcijas sadarbības līguma svītrot plānus par pāreju uz mācībām latviešu valodā, RP pārstāve atbildēja, ka šādas izmaiņas attiecībā uz koalīcijas līguma pielikuma izmaiņām nesot tik aktuālas. Aktualitātes tam nav tādēļ, ka tas ir formulēts pielikumā un runa ir par 2018.gadu, savukārt šogad gaidāmas Saeimas vēlēšanas, pēc kuras būs jauna valdība ar jaunu koalīcijas līgumu.
Koalīcijas līguma pielikumā minēts: «Sagatavosim tiesisko regulējumu un izvērtēsim ekonomisko un sociālo pamatojumu, lai ar 2018.gada 1.septembri Ministru kabineta noteiktajā kārtībā valsts un pašvaldību mazākumtautību izglītības iestādēs visas izglītības programmas sāk apgūt valsts valodā, izņemot svešvalodas un tās, kuras nepieciešamas mazākumtautības valodas un attiecīgās etniskās kultūras apguvei.»
Iedzīvotāju integrācijas jautājums ir aktuāls vairāk nekā 20 gadus, un nav pieejams alķīmisks risinājums, kas uzreiz mums ļautu iegūt zeltu. Ir nepilsoņi, kuri zina latviešu valodu, taču izvēlas nenaturalizēties, jo pašreizējais statuss ļauj izdevīgāk darboties biznesā vai dod cita veida ekonomisko labumu, skaidroja politiķe.
Vaicāta, vai ir iespējams publikācijā minētais scenārijs, kad Daugavpils iedzīvotāji izsaka vēlmi pievienoties Krievijai, viņa norādīja, ka Latvijā var atrast vairāk nekā vienu cilvēku, kas teiktu, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir labs līderis. Šāds viedoklis esot jāvērtē kā viedokļu dažādība, taču jāņem vērā, ka neesot iespējams, ka Latgalē un Latvijā ienāk Krievijas armija un ka neilgā laikā tiktu sarīkots kāds referendums, jo Latvija ir NATO dalībvalsts. Kalniņa-Lukaševica norādīja arī uz NATO lidmašīnu nodrošināto gaisa telpas aizsardzību.
Ref:103.000.103.5098