Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) 2022. gada 4. un 5.augustā Zalcburgā, Austrijā, piedalījās diskusijā par krīžu pārvarēšanas modeļiem, ES institūciju stiprināšanu un pilsoņu izvirzītajiem problēmjautājumiem, informē ministrijā.
Ņemot vērā pastāvošos izaicinājumus, ko izraisījusi Krievijas uzsāktā kara darbība Ukrainā, kā arī Covid-19 radītā pandēmija, galvenais fokuss tika likts uz to, kā stiprināt Eiropas institūcijas, lai sekmētu to noturību un drošību pašreizējo un nākotnes krīžu apstākļos.
Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka ziemai tuvojoties, Ukrainā trūks pieeja drošām un siltām dzīvesvietām, kā arī pieaugošs ir iekšēji pārvietoto personu skaits, kuriem ir nepieciešams patvērums.
«Daudzi mājokļi ir cietuši Krievijas uzbrukumu rezultātā. Ir steidzami jāmobilizē papildu starptautiskie resursi, lai cilvēki Ukrainā ziemā nepaliktu bez ziemas apstākļiem droša patvēruma. Šobrīd pieejamais starptautiskais atbalsts un finansējums šai jomā ir ļoti nepietiekams,» sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Cilvēku skaits, kam nepieciešama palīdzība Ukrainā, sasniedzis 18 miljonus.
Parlamentārā sekretāre uzsvēra nepieciešamību ES ieviest papildus sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju.
«ES ir jāpastiprina pret Krieviju vērstie ierobežojošie pasākumi. Ukrainai ir jāuzvar šajā karā. Mums jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais atbalsts – militārais, humānais, finansiālais un politiskais.»
Parlamentārā sekretāre akcentēja, ka vienota pieeja un cieša ES dalībvalstu sadarbība enerģētiskās krīzes risināšanai ir ļoti svarīga.
«Krievija vēlas izmantot gāzi un naftu kā ieročus Eiropas vienotības graušanai un vēlas vājināt sabiedrības un politiķu atbalstu sankciju noteikšanai pret Krieviju.»
Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka ES ir nepieciešams būt vienotai un spēcīgai.
«Sniedzot maksimālu atbalstu Ukrainai, mums vienlaikus ir jāspēj stiprināt likuma varu, jāturpina ES paplašināšanās process un jāuzlabo ES institūciju darba efektivitāte.»