Saeimai ceturtdien vajadzētu balsot par Ērika Kalnmeiera apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā, turklāt, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, viņš patlaban bauda pārliecinošu parlamenta deputātu atbalstu. Tomēr pirms paša balsojuma nav noslēpjams saspīlējums, kāds ģenerālprokuroram izveidojies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).
Augstā amatpersona ir pārliecināta, ka KNAB mērķtiecīgi vācis ziņas par viņu. Informācija par Kalnmeiera atpūtu medībās kopā ar prominentiem politbiznesa darboņiem korupcijas apkarotāju rīcībā bijusi jau pirms četriem gadiem, taču publicēta tikai tagad, īsi pirms viņa pārvēlēšanas. Plašākā sarunā ar TV3 raidījumu Nekā personīga ģenerālprokurors Kalnmeiers atklāj, ka spiedienu izjutis arī agrāk. Pagājušā gadā īstenota provokācija, kuras mērķis bijis viņu diskreditēt.
Kalnmeiera pirmās lielās ugunskristības ģenerālprokurora amatā bija KNAB sāktā oligarhu lieta. Apjomīgas kratīšanas tolaik notika uzņēmumos un īpašumos, kas saistīti ar trīs ietekmīgajiem politiķiem – Aivaru Lembergu, Aināru Šleseru un Andri Šķēli. Saeima neļāva veikt kratīšanu deputāta Šlesera dzīves vietā. Kalnmeiers aizstāvēja KNAB un skaidroja, ka tiesībsargiem ir tiesības vākt pierādījumus.
Tajā brīdī tā izskatījās perspektīva un arī pēc kratīšanām Juta Strīķe teica, ka pierādījumi ir izņemti kastēm, tie tagad jāšķiro, jāizpēta, bet pierādījumi ir vairāk nekā nepieciešams. Pašreiz mēs redzam, ka lieta aizgājusi ilgtermiņā, un kāds būs rezultāts, es neņemos prognozēt. Katrā ziņā es jau esmu izteicies skeptiski, tas pamatots ar to, ka šo lietu jau skatījuši četri uzraugošie prokurori, stāsta Kalnmeiers.
Pēc četru gadu izmeklēšanas oligarhu lieta no KNAB pagaidām nav izkustējusies.
«Kriminālprocesā jānoskaidro, ja tiešām tur nekā nav – jāliek punkts. Bezgalīgi nevar izmeklēt šādu lietu. It sevišķi, ja tas rada apgrūtinājumus atsevišķiem cilvēkiem – es negribu nevienu uzvārdu saukt, bet man ir informācija, ka pašreizējā izmeklēšana rada problēmas uzņēmējdarbībā, tā ka beigās, vai mums nesanāks par šo lietu tiesāties Eiropas cilvēktiesību tiesā un valstij maksāt kompensācijas,» atklāj Kalnmeiers.
Ar nelielu nievājošu pieskaņu Kalnmeiers KNAB sauc par «superiestādi», kas jūtas pārāka par citām izmeklēšanas iestādēm, taču kuras darbs nebūt nav perfekts. Viņš uzteic KNAB par lieliem un veiksmīgi atklātiem noziegumiem – Latvenergo lietu, korupciju Daugavpils siltumtīklos un Rīgas domes dzīvokļu pārvaldē, taču vienlaikus velta smagu kritiku KNAB izmantotajām darba metodēm, kas bieži nonāk konfliktā ar likumu. Bez tiesneša akcepta nereti veiktas dažādas sevišķā veidā veicamās operatīvās darbības, kā noklausīšanās un citas.
«To es varu pamatot, ka šo gadu laikā KNAB ir bijusi manas lielākās galvassāpes.. Nav mans mērķis diskreditēt KNAB, bet tā arī nedrīkst strādāt, kā viņi strādā. Nu, nedrīkst tā darīt. Ja mēs ar noziedzniekiem sākam cīnīties ar noziedzīgām metodēm un paņēmieniem, tad mēs ne ar ko neesam labāki par tiem pašiem noziedzniekiem,» pārliecināts Kalnmeiers.
Likums ģenerālprokuroram ļauj iniciēt KNAB priekšnieka izvērtēšanu, kas līdzšinējiem biroja vadītājiem beidzies ar atlaišanu. Taču jau kopš Jaroslava Streļčenoka konflikta sākuma ar Jutu Strīķi, Kalnmeiers vairījies nostāties kāda pusē un sacījis, ka neredz pamatu vērtēt Streļčenoku.
Ar izdevuma Ir starpniecību pirms divām nedēļām sabiedrība uzzināja, ka Kalnmeiers atpūties medībās kopā ar eksprezidentu Gunti Ulmani, ekspremjeru Aigaru Kalvīti, Latvijas Gāzes līdzīpašnieka Itera Latvija vadītāju Juri Savicki un vēl citiem politbiznesa darboņiem. Ģenerālprokurors pavadījis šādā kompānijā medībās divus gadus pēc kārtas 2011.un 2012.gadā, kad viesu vidū bijis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš un Rīgas brīvostas pārvaldes vadītājs Leonīds Loginovs. Saviesīgā vakara namatēvs bijis ar Skonto būvi saistītais Guntis Rāvis.
Ģenerālprokurors ir pārliecināts, ka KNAB mērķtiecīgi vācis ziņas par viņu. Informācija par Kalnmeiera atpūtu šajās medībās korupcijas apkarotāju rīcībā bijusi jau pirms četriem gadiem, taču publicēta tikai tagad, īsi pirms viņa pārvēlēšanas.
«2010.gadā kāda KNAB amatpersona mani brīdināja, ka par mani un maniem ģimenes locekļiem vāc informāciju. Ka tāda komanda ir dota. Šī informācija tiek vākta ar mērķi viņu uzkrāt un tad, kad vajag – izmantot,» teic Kalnmeiers, kurš pēc šīs publikācijas devies uz Satversmes aizsardzības biroju (SAB). Vaicāts, vai, viņaprāt, publikāciju par medībām avots ir KNAB, Kalnmeiers atbild: «Es tā uzskatu. Man ir pamats tā uzskatīt. (..) Tā jau bija 2011.gada nogale, kad man demonstrēja pirmo medību viesu sarakstu, kas bija iegūts acīmredzami operatīvā ceļā. Tāpēc es arī uzskatu, ka no turienes šī informācija nāk.»
Rāvja apmaksātajās medībās Kalnmeiers pārtrauca piedalīties pēc Rīgas pils degšanas. Būvnieks bija viens no potenciālajiem aizdomās turētajiem šajā lietā.
Vaicāts, vai nožēlo piedalīšanos medībās, viņš saka: «Nu, ko tur nožēlot? Kas izdarīts, tas izdarīts. Katrā ziņā, varu pateikt tikai to, ka nebija nekādu intrigu: sarunu par kaut kādām krimināllietām vai lietām, kurās es ar savu dienesta stāvokli varētu pieņemt kādus lēmumus kaut ko ietekmēt. Tās bija tikai un vienīgi medības!»
Kalnmeiers raidījumam atklāj, ka vēl pirms medību publikācijas izjutis spiedienu. Pagājušā gadā īstenota provokācija, kuras mērķis bijis viņu diskreditēt.
«Man arī iepriekš bija apstiprinājumi par šādu faktu – apstiprinājums šādai informācijas vākšanai par mani un maniem ģimenes locekļiem. Tur gan es iepriekš griezos arī SAB par šādu gadījumu, kad notika zināmas provokatīvas darbības pret kādu manu radinieku. Tas varētu būt 2014.gads, to ir viegli noprecizēt. Tad es informēju, ka notiek acīmredzamas provokatīvas darbības, ar mērķi diskreditēt mani. Tur arī attiecīgi ir reaģējuši, baudījuši , skatījušies. Informācija viņiem – SAB – ir, tālākais ir viņu rīcībā. Bet, ņemot vērā, ka tur ir arī mana personiska interese, es tur netraucēju, nejaucos, neprasu neko,» stāsta Kalnmeiers.
«Par cik tas ir nenoliedzams fakts, ka es biju šajās medībās, ja kāds to uzskata, ka tas ir šķērslis, lai es darbu turpinātu, dieva dēļ, lai viņš balso pret mani. 2010.gadā es uztraucos par balsojumu, šogad es vairs neuztraucos – tādā nozīmē, kādstas būs, tādu to arī pieņemšu,» viņš piebilst.
Par Kalnmeieru pirms pieciem gadiem nenobalsoja vienīgi Vienotība. Tagad tā paudusi viņam atbalstu.
Ref: 102.000.102.9812