Grieķijas un eirozonas valstu līderi pirmdienas, 13.jūlija rītā vienojās par reformu kopumu, kuras īstenojot Grieķija varēs saņemt trešo starptautiskā aizdevuma paketi 82-86 miljardu eiro vērtībā. Vienošanās paredz būtiskas reformas pensiju sistēmā, nodokļu iekasēšanā, kā arī apjomīgu privatizācijas procesu.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs piekritis panākt, ka līdz trešdienai, 15.jūlijam, valsts parlaments pieņem likumu grozījumus, kas pierādītu Atēnu apņemšanos tiešām modernizēt ekonomiku, ziņo BBC.
Vienošanās paredz īstenot visaptverošu pensiju reformu un palielināt ieņēmumus no nodokļu, sevišķi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN), iekasēšanas. Ciprs apņēmies arī liberalizēt darba tirgu, privatizēt elektriskos tīklus un paildzināt darba laiku tirdzniecības vietām.
Paredzēts arī, ka Grieķijai ārvalstīs jāizveido trasta fonds, kur glabāt privatizācijai paredzētus Grieķijas aktīvus 50 miljardu eiro vērtībā, lai to pārdošanas ieņēmumus izmantotu valsts ārējā parāda nomaksai.
Eirozonas valstu līderi no savas puses piekrituši, ka vajadzības gadījumā Grieķijas ārējā parāda atmaksas grafiks varētu tikt pārplānots, taču parādsaistības dzēstas netiks.
Cipram saņemt koalīcijas atbalstu reformu nostiprināšanai tiesību aktos varētu nebūt vienkārši, jo pret panākto vienošanos iestājies labējās partijas Jaunie grieķi pārstāvis, aizsardzības ministrs Pans Kamens, kurš salīdzinājis vienošanos ar eirozonas līderu īstenotu «valsts apvērsumu».
Ref: 111.111.102.2616