Latvijas partijas kopš šī gada sākuma kopā ir saņēmušas vairāk nekā pusmiljonu eiro ziedojumos un biedru naudās. Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzturēto partiju finanšu datubāzi, visātrāk maciņi, vismaz pagaidām, pildās valstī un Rīgā pie varas esošajiem spēkiem. Visdāsnākie biedra naudu maksātāji ir partijai Saskaņa, savukārt ziedotāji šogad visvairāk ir iecienījuši Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Saskaņas sponsori lielā mērā ir saistīti ar Rīgas domi, savukārt ZZS – ar partijas politiķiem un to padotajiem, vēsta raidījumā.
«Tieši biedru naudas palīdzēja Saskaņai kļūt par šogad visdāsnāk apdāvināto politisko spēku, jo gada pirmajā ceturksnī šādā veidā partija saņēma teju 90 000 eiro. Apmēram tikpat nāca arī ziedojumos. Starp lielākajiem partijas sponsoriem šogad ir sastopams pa kādam uzņēmējam, tomēr lauvas tiesa nāk no esošajiem vai bijušajiem Rīgas domes (RD) deputātiem. To, cik ļoti nostiprinājusies galvaspilsētā ir Rīgā valdošā Saskaņa, rāda arī tās biedra naudu maksātāju saraksts. Vairāki no tajā sastopamajiem Saskaņas aktīvistiem-jauniešiem, kas partijai atvēlējuši vairāk nekā tūkstoti eiro, strādā vai vismaz piestrādā Rīgas namu pārvaldniekā,» vēstīts raidījumā.
de facto apkopojis, ka starp lielākajiem ziedotājiem atrodams Nikolajs Zaharovs – 19 000 eiro (bijušais RD deputāts, uzņēmuma līgums ar Rīgas satiksmi, Aivars Bergers – 14 000 eiro (Saskaņas valdes loceklis), arī Igors Ivanovs – 4 990 eiro (bijušais RD deputāts, Rīgas starptautiskās autoostas padomes priekšsēdētāja vietnieks). Tāpat savs devums ir arī Vadimam Baraņņikam – 5 000 eiro (RD deputāts, Satiksmes un transporta komitejas vadītājs) un Jānim Urbanovičam – 2 000 eiro (Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Saeimā).
Jānis Urbanovičs par partijas sponsoru bāzi: «Būtu brīnums, ja cilvēki, kas strādā, tā vai citādi ir ieguvuši caur partijas karjeras kāpnēm kaut kādas perspektīvas, ignorētu partijas vajadzības un neziedotu. [..] Būtu ļoti jocīgi, dīvaini un apkaunojoši uzrunāt uzņēmējus, nedemonstrējot, ka pašu ļaudis to dara.» Vaicāts, vai no viņa teiktā var secināt, ka tomēr cilvēki Rīgas domes struktūrās ir salikti, pateicoties partejiskajai piederībai, Urbanovičs to gan noraida: «Nē, var secināt, ka cilvēki bauda uzticību, un tāpēc viņi ir šajos amatos, savukārt partijas piederība viņiem nav traucējusi ieņemt šos amatus.»
No Saskaņas partiju ieņēmumu topā tālu neatpaliek ZZS, kas pirmo reizi Saeimas vēlēšanu gadu ir iesākusi kā premjera partija. Starp ZZS sponsoriem atrodami: Guntis Kalniņš – 7 000 eiro (Saeimas deputāts), Armands Krauze – 5 003 eiro (ZZS valdes priekšsēdētājs, Saeimas deputāts), Uldis Sesks – 5 000 eiro (Liepājas mērs), Augusts Brigmanis – 3 000 eiro (ZZS Saeimas frakcijas vadītājs). Tāpat arī partiju atbalstījuši: Andris Bērziņš – 3 000 eiro (Saeimas deputāts) un Uldis Augulis – 2 000 eiro (satiksmes ministrs), apkopojis de facto.
«Ja Saskaņas nauda lielā mērā nāk no Rīgas domes struktūrās strādājošajiem, tad «zaļzemnieku» galvenais finansiālais balsts ir ministri, Saeimas deputāti, Zemkopības un Finanšu ministrijā algas pelnošie, kā arī Liepājas un citu pašvaldību domnieki. Respektīvi – tie, kuru amatus nākotnē var ietekmēt ZZS palikšana pie varas vai tās zaudēšana. Privātā sektora pārstāvju, proti, uzņēmēju, ziedotāju sarakstā vismaz pagaidām ir salīdzinoši maz,» skaidro de facto.
Viens no ZZS līderiem, Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzskata, ka tas patiesībā esot labi: «Saruna tāda bija: katram partijas biedram ir uzdevums pie sev pazīstamiem cilvēkiem griezties ar tādu uzrunājumu partijai ziedot. Nu kā katram veicas, to ir grūti pateikt. Jo, jūs saprotiet, kamēr nav likums par lobēšanu, ir ļoti grūti šo jautājumu risināt. Katrā gadījumā jebkurš uzņēmējs pēc tam būs ar vēlmi nu tad viņam kaut ko par to palīdzēt. Un tas ir absolūti, manuprāt, nepieņemami, jo nevar stādīt kādu augstāk par citiem, kas nav ziedojis.»
Lai gan pēc šī gada ienākumiem Vienotība ir trešajā vietā, tās kase pildās ne tik raiti kā savulaik. Tai ir pāris lielie ziedotāji no uzņēmēju vidus, savukārt dāsnākie partijas biedri algu saņem Briselē – Eiropas Parlamentā vai Eiropas Komisijā. Starp Vienotības lielākajiem ziedotājiem bijuši: Arnis Vējš – 21 500 eiro (uzņēmējs, SIA Uzvara-lauks īpašnieks), Arvils Ašeradens – 2 800 eiro (ekonomikas ministrs, Vienotības valdes priekšsēdētājs), Artūrs Krišjānis Kariņš – 2 500 eiro (EP deputāts), Vilnis Ķirsis – 2 000 eiro (RD deputāts).
Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars gan ir pārliecināts, ka gatavību vēlēšanu kampaņai tas neietekmēšot, jo tūlīt tiks izveidota jauna apvienība ar dažām reģionālajām partijām, kurai būšot arī jauns nosaukums: «Vienotības tradīcija ir tāda, ka mums ir liels biedru skaits, un biedri pārsvarā ziedo nelielas summas. Tātad šīs summas savācas un nodrošina, protams, tādu ikdienas darbu, bet, ja runājam par kampaņas lietām, tad, neapšaubāmi, ziedojumu piesaistes jautājums ir ļoti aktuāls. Un šobrīd mēs runājam gan par partiju apvienības līderiem, gan par tēzēm, gan par budžetu, gan par reklāmas jautājumiem, tā kā tas viss vēl ir priekšā un procesā.»
Tāpat raidījumā uzsver, ka tikai nedaudz no Vienotības pēc šī gada ienākumiem atpaliek partija Latvijas Attīstībai, kura Saeimā nav pārstāvēta, taču pirms gada ieguva deviņus mandātus Rīgas domē. Savu lomu tajā, visticamāk, nospēlēja arī masīvā reklāmas kampaņa. Šogad dāsnākie partijas atbalstītāji ir saistīti ar Ventspils uzņēmēju Olafu Berķi. Maksimālo gadā pieļaujamo summu Latvijas Attīstībai atvēlēja gan viņa dēls Jānis, gan viņa ilggadējais menedžeris Edgars Čeporjus, kurš ir arī partijas Ventspils nodaļas vadītājs.
Taču Latvijas Attīstībai vadītājs Juris Pūce nepiekrīt, ka partija būtu atkarīga no šaura lielo finansētāju loka, kas noteiktu toni: «Tas nav nekāds brīnums, ka gan Olafs Berķis, gan viņa ģimenes locekļi ir ziedojuši mums un atbalstījuši mūs. Viņiem ir arī publiski jautāts, kāpēc viņi to dara – viņi atbalsta mūsu ideoloģiju, atbalsta mūsu pozīcijas un vēl mums veiksmes, un tas ir veids, kā viņi to dara, – ar ziedojumu palīdzību. (…) Es nevarētu teikt, ka mums ir viena vai dažu ziedotāju īpašs īpatsvars. Pirmajā ceturksnī tas vienkārši tā ir sanācis, bet mēs plānojam savus resursus – gan ienākumus, gan izdevumus. Nu pakāpeniski gada laikā… Izdevumu vairums arī veidosies gada otrajā pusē nevis gada sākumā.»
Tikmēr Nacionālā apvienība, lai gan partiju reitingā jau ilgstoši būdama trešā aiz Saskaņas un ZZS, ziedojumu topā ir krietni zemāk. No redzamākajiem partijas politiķiem vien Rīgas domniece Baiba Broka (RD deputāte) šogad ir atvēlējusi četrciparu ziedojumu – 1 000 eiro.
Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars apgalvo, ka īpaši uzdevumi biedriem par ziedošanu partijai vēlēšanu gadā nebūšot: «Nē… Es zinu, ka ir bijusi tradīcija reizēm partijām arī kandidātiem likt kā obligātu nosacījumu iemaksāt kaut kādu summu. Nu mums tā mazliet atgādinātu vietas pirkšanu, un mēs tā kā konsekventi vēlamies no tā izvairīties. Protams, mēs aktīvi mudināsim ziedot, jo priekšvēlēšanu laikā tu nevari būt pavisam nepamanāms. (…) Bet nu man šķiet, ka finansiālā situācija nav vienīgais rīks un līdzeklis vēlēšanās. Ja tev ir pilnīgi skaidrs vēstījums, pilnīgi skaidra ideja, ar ko tu startē, tad daudz ko var ietaupīt.»
Ar lieliem ziedojumiem nevar lepoties arī vairākas citas, tostarp – salīdzinoši nesen izveidotas partijas. Tomēr pagaidām pat tās pārspēj Saeimā pārstāvēto No sirds Latvijai, kuru jau kādu laiku vajā neveiksmes – KNAB joprojām izmeklē iespējamos pārkāpumus tās finansēšanā, savukārt gada sākumā izjuka Ingunas Sudrabas vadītā Saeimas frakcija. 2014.gadā pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām vadītās partijas ienākumi pārsniedza pusmiljonu eiro. Savukārt šogad No sirds Latvijai (NSL) kasē līdz šim ir ieripojuši vien pieci eiro, vēsta de facto.