Kamēr Latvijas kaimiņvalstu ostas turpina strauji izaugsmi, Latvijas ostās piedzīvots vai nu minimāls kravu apgrozījuma kāpums vai arī kravu apgrozījuma kritums.
BNN aptaujātie nozares eksperti ir vienisprātis, ka ostās strauja attīstība nenotiek valsts un atbildīgo dienestu attieksmes dēļ: kamēr kaimiņvalstīs tiek domāts, ka uzņēmējiem palīdzēt atrisināt saskaņošanas jautājumus un atļaut modernizācijas projektu realizāciju, Latvijā viss notiek gluži otrādi – ļoti bieži ir gadījumi, kad tiek meklēti visa veida formāli iegansti, lai traucētu uzņēmējdarbību. «Tā mums laikam tāda nacionālā īpatnība un bēda,» secina Liepājas ostā strādājošā ostas uzņēmuma Astramar Liepāja valdes loceklis Viesturs Andersons. «Diemžēl tāda ir reālā situācija. Mēs šobrīd nodzīvojam padomju laika mantojumu. Izspiežam pēdējo, kas ir palicis. Cik ilgi tā vēl varēsim? Domāju, ka gadu vai divus maksimums,» skeptisks ir Rīgas ostas Stratēģiskās plānošanas un projektu vadības departamenta direktors Vladimirs Makarovs.
Neveiksmīgs gads
BNN jau ziņoja, ka aizvadītais 2010. gads ne pārāk veiksmīgs bijis Latvijas ostām, kurās piedzīvots vai nu minimāls kravu apgrozījuma kāpums vai arī kravu apgrozījuma kritums. Tikmēr kaimiņvalstu ostās vērojams straujš kravu apgrozījuma pieaugums. Tā Tallinas osta ir atguvusies no t.s. bronzas kareivja skandāla un pēdējos gados arī atguvusi līderpozīcijas starp Baltijas valstu ostām. Arī šogad Tallina strauji audzējusi kravu apgrozījumus par 16% līdz 36.6 miljoniem tonnu (skat. tabulu). Ambiciozos plānus neslēpj arī Klaipēdas osta, kas šogad kravu apgrozījumus audzējusi par 12.2% līdz 31.27 miljoniem tonnu. Osta jau šobrīd attīsta vairākus jaunus termināļu projektus – piemēram, sašķirdrinātās gāzes termināļa projektu. Tāpat attīstību turpina Krievijas ostas, kurām ir vērienīgi plāni nākotnei.
Nav jaunu projektu
V. Makarovs atgādina, ka Rīgā pēdējo gadu laikā nav realizēts neviens liels ambiciozs ostas termināļa projekts – visi projekti, kas bija iesākti, ir nobremzēti dēļ dažādu nevalstisko organizāciju aktivitātēm, kā arī dēļ nepietiekama valsts atbalsta. «Paskatīsimies piemēram uz Uralhim projektu. Mēs par šo projektu runājam jau 2 gadus – liels potenciāls ambiciozs projekts, kas ostai un valstij varētu atnest miljonus. Tomēr divu gadu laika birokrātijas un dažādu šķēršļu dēļ tas ir pavirzījies tikai tik daudz uz priekšu, ka martā, iespējams, būs sabiedriskā apspriešana. Tas nav normāli un, ja tā turpināsies, Latvija jau drīz vairs nebūs nopietni uztverams spēks tranzītbiznesā,» tā V. Makarovs. Viņš atzīmē, ka tikmēr Tallinas un Klaipēdas ostās sabiedriskās organizācijas un ostas pārvalde strādā roku rokā, lai atrastu labākos risinājumus. «Tur cilvēki strādā nevis uz to, lai aizliegtu kāda projekta izstrādi, bet gan uz to, lai izdomāti – ko darīt, lai projekts tiktu atļauts… kādi nosacījumi jāizpilda. Un tā ir milzīga atšķirība,» tā V. Makarovs.
Dienestu bezatbildība
Piemērs valsts bezdarbībai ostas interešu aizsardzības jomā ir nesenais gadījums ar mazuta kravām AS Ventbunkers terminālī, kas ir viens no lielākajiem naftas produktu pārkraušanas termināļiem Latvijā. Krievijas naftas giganta Lukoil meitas uzņēmuma Litasco rīcības dēļ AS Ventbunkers nevarēja pārkraut jau nosūtīto kravu, jo Litasco atteicās to pieņemt. Tādējādi šobrīd būtiski ir ierobežots mazuta eksports caur Latvijas teritoriju, jo AS Ventbunkers terminālis ir pārpildīts un jaunas kravas pārkraut nav iespējams. Tā vietā, lai šo vitāli svarīgo jautājumu ātrāk atrisinātu, valsts šobrīd tikai noskatās, un nedz finanšu ministrija, nedz citi atbildīgie dienesti nav mēģinājuši šo jautājumu pavirzīt uz priekšu. Tikmēr Latvijas uzņēmums šobrīd ir situācijas ķīlnieks.
Tāpat problēma esot augstu amatpersonu neprofesionalitāte. «Latvijā daudzos augstos amatos ir nozares neprofesionāļi. Tas būtiski ierobežo nozares attīstības iespējas, jo nepieciešams valsts atbalsts konkurences cīņā. Tomēr mūsu birokrātiem bieži ir gaužām maza saprašana par šim lietām,» norāda V. Andersons. Kā piemēru viņš min Latvijas dzelzceļu (LDz), kur augstos amatos ir «dažādi politiskie ielikteņi, kuri nezina nozari, tarifus un konkurentus».
Lai situāciju konkurences cīņā mainītu, jāmainās ir valsts iestāžu un atbildīgo dienestu attieksmei par labu uzņēmējdarbībai, vienisprātis ir BNN aptaujātie eksperti.
tā jau notiek vienmēr, ne tikai ostu darbībā, ka mēs neko nevaram vai negribam, bet citi izmanto visas iespējas, ko var. rezultātā esam tur, kur esam. skumji, ka tā
vēl skumjāk ir tas, ka mūsus pašu bāleliņi (birokrāti) dara visus iespējamo, lai nekas nenotiktu! Lai pēc tam savās atskaitēs ierakstītu – šodien apkaroju ļaunumu – kāds gribēja uzbūvēt kautko! Es neatļāvu!
mēs barojam papīru monstru ar saviem darba sviedriem.
balsoju kā par dienas komentāru :)
Jā, problēmu netrūkst, tas gan.
“šodien apkaroju ļaunumu – kāds gribēja uzbūvēt kautko! Es neatļāvu!” – labi un trāpīgi teikts :D
Nu labi. Tomēr ja paskatās pēc valstīm, tad no LT/EE/LV Latvija ir neapstrīdams līderis. 60mio tonnas pret … igauņu 38. ir starpība.