Kamēr aizvien vairāk un vairāk mazpilsētu skolu Lietuvā tiek slēgtas, vadošās partijas līderis sola «nacionālu vienošanos» izglītības jautājumā, ziņo Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
Šauļu apgabalā Ziemeļlietuvā ir 22 vidusskolas, un vairums no tām strādā mazapdzīvotās lauku teritorijās. Amatpersonas apgalvo, ka skolu tīkls nav efektīvs, vairumā skolu ir pārāk maz skolēnu un visi apgabala bērni mierīgi varētu mācīties 12 skolās.
Tomēr publisko pakalpojumu nodrošināšana un pat palielināšana Lietuvā bija viens no galvenajiem vēlēšanu solījumiem valdošajām partijā. Turklāt jebkādas runas par skolu tīkla optimizēšanu tikai vairo bažas, ka lauku reģionu iedzīvotāji tiks pamesti novārtā.
Tomēr skolas ir grūti paturēt atvērtas, jo iedzīvotāju skaits Lietuvas reģionos samazinās un līdz ar to arī skolēnu ik gadu kļūst arvien mazāk.
Vaids Bacis (Vaidas Bacys), direktors vienā no Šauļu apgabala skolām, uzskata, ka lētāk būtu skolēnus vadāt ar autobusu uz mazāku skaitu skolu nekā uzturēt esošo tīklu. It īpaši, ja lauku skolas uzturēšana attiecībā pret skolēnu var izmaksāt pat trīs reizes vairāk nekā pilsētas skolas uzturēšana. Tā kā valdības finansējums ir atkarīgs no skolēnu skaita, skolu uzturēšanas nasta būtu jānes vietvarām.
Izglītības ministra vietnieks Valdemars Razums (Valdemaras Razumas) norāda, ka lēmums, par skolu tīkla optimizēšanu jāpieņem pašvaldībām, nevis valdībai. Ja vietvara vēlas mazo skolu darbības turpināšanos, tām pašām par to jāmaksā.
«Eiropas Komisija gadiem ilgi kritizējusi Lietuvu par tās pārmērīgo skolu tīklu, tāpēc valdības nostāja ir tāda, ka pašvaldībām pašām jāgādā par skolām ar dažiem skolēniem,» komentē Razums.
Valdošās partijas Lietuvas Zemnieku un Zaļo savienības līderis Ramūns Karbausks (Ramūnas Karbauskis) solījis prezentēt starppartiju vienošanos par to, kā reformēt izglītības sistēmu.
«Izglītības ministrijas un skolu kopienas vienotais mērķis ir izglītības kvalitātes nodrošināšana,» uzsver politiķis.
«Ja vien tas nekaitē izglītības kvalitātei, mums vajadzētu nodrošināt, ka skolu tīkls ir pēc iespējas tuvāks bērnu dzīves vietām.»
Viļņas Universitātes profesore un izglītības eksperts Vilija Targamadze (Vilija Targamadzė) norāda, ka ar skatīšanos uz skaitļiem vien nepietiks. Valstij jābūt visaptverošam redzējumam par izglītību, un tā nedrīkst lēmumu par neefektīvu skolu slēgšanu atstāt pašvaldību ziņā.
«Mēs nevaram izcelt vienu detaļu bez kopējās bildes aplūkošanas,» stāsta Targamadze. «Mums vispirms jāvienojas par kopējo redzējumu par izglītību. Pašvaldības ne vienmēr savos lēmumos ir objektīvas, jo pastāv politiskie apsvērumi. Turklāt koncentrēšanās uz ekonomiskajiem kritērijiem nav tas labākais piegājiens izglītībai.»
Razums informē, ka katru gadu Lietuvā slēdz aptuveni 20 mazās skoliņas, bet šos lēmumus pieņem pašvaldības un vietējās kopienas, nevis Izglītības ministrija.
Šī raksta oriģināls lasāms LRT vietnē angļu valodā: https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1088239/politicians-promise-national-agreement-on-education-as-lithuania-s-rural-schools-struggle-to-stay-open