Tagad aizdomājoties par to, vienmēr taču baznīcā kāzās esi redzējis, ka līgavainis stāv altāra labajā pusē nevis kreisajā, bet līgava kreisajā nevis labajā.
Izrādās, ka tam ir vēsturisks izskaidrojums un tas atsaucas uz tiem laikiem, kad savu līgavu bija pieņemts nolaupīt. No tā laika ir radusies arī vedējtēva loma – pēc līgavas nozagšanas topošais līgavainis paņēma līdzi vismaz vienu savu uzticamāko draugu, lai viņš palīdzētu tikt ārā no nepatikšanām, kas var rasties līgavas zagšanas laikā. Attiecīgi šim labākajam druagam kāzās tiek atvēlēta goda loma – būt vedējtēvam.
Līgava ar līgavaini pie altāra stāv rokās sadevušies – līgavainis savā kreisajā rokā tur līgavas labo roku. Šādi vēsturiski līgavainim stāvēt bija visdrošāk, jo līgavas ģimene var nepiekrist šādām laulībām un uzbrukt līgavainim. Ja labā roka līgavainim ir brīva, tad viņš var paņemt zobenu un aizstāvēt sevi.
Par spīti tam, ka šādi laiki jau ir aiz muguras, šāda stāvēšanas kārtība ir saglabājusies līdz pat mūsdienām.
Avots: rd.com
