Bērniem ir zinātkārs prāts, un dažkārt viņu zinātkāre pār viņiem ņem virsroku. Daži no visapkaunojošākajiem dzīves mirkļiem notiek tad, kad tavs bērns publiski pasaka kādu sliktu vārdu, nemaz neapzinoties, ko tas nozīmē.
Mēs visi esam dzirdējuši to stāstu par kāda radinieka dēlu vai meitu, kas vārda „malka”vietā netīšām pasaka „m***a”. To dzirdot, vecāki ir šokā un tik vien spēj kā justies nožēlojami. Bet māte, blogere, Kellija Batačarjē pret to izturas pavisam mierīgi. Patiesību sakot, viņa apgalvo, ka nekas traks tas nav.
Viņa paskaidro:
„Tas nevienam citam pāri nenodara.”(Neskaitot dažkārt notiekošo apkaunojuma mirkli.)
„Viņi atdarina māti un tēvu, tas nozīmē, ka bērni tik tiešām ieklausās un mācās no tevis.”
„Arī bērniem ir jāatbrīvojas no stresa un jāpauž emocijas, tāpat kā visiem citiem.”
„Visi bērni lamājas…Tas nav nekas neparasts.”
„Visiem bērniem gana ātri apnīk lamāties.”
„Mēs neesam perfekti un mūsu bērni arī tādi nav.”
„Viņi paplašina savu vārdu krājumu.” Iedomājies, ka tas ir radošuma vingrinājums.
Lamāšanās ļaus nobālēt citiem „samaitātajiem” bērniem.
„Kuram gan nav bail no bērna, kas lamājas?”
Batačarjē iesaka ignorēt bērna sliktos vārdus. Viņa apgalvo, ka tā ir tikai pārejoša fāze, kurai bērns tiks pāri visai ātri.
Avots: www.womansday.com