Valsts kompensējamo medikamentu sarakstā mēdz būt nekam nederīgas zāles, kuras būtu jāizņem no apmaksāto medikamentu saraksta, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē norāda kardiologs Andrejs Ērglis.
Viņš stāsta, ka Latvijā beidzot būtu jāsāk diskusija par «farmoekonomiski» izdevīgām zālēm, turklāt par to būtu jārunā valsts vai pat Eiropas līmenī, jo šo situāciju nevarot atrisināt ierēdnis. Īstenībā veselības aprūpi nodrošināt var tikai valsts, piebilda Ērglis.
Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens norāda, ka kompensējamo medikamentu saraksta «tīrīšanā» katram segmentam ir sava loma, tostarp ārstiem. Latvijā ārstniecības personu ziņojumu par medikamentu blakusparādībām īpatsvars esot ievērojami mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā.
Arī Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atzīmē, ka visām darbībām ar kompensējamo zāļu sarakstu ir jābūt pamatotām, tomēr, ja nav neviena ziņojuma par zāļu blakusparādībām vai efektivitāti, ministrijai nav pamata šīs zāles izņemt no saraksta.
Kaupere aicina visus ārstus, kuri jūt, ka zāles nav efektīvas, ne tikai beigt tās izrakstīt, bet arī ziņot par šo situāciju ZVA, lai zāles neturpinātu izrakstīt citi ārsti.
Sēdē kardiologs Ērglis atzīst, ka ziņošanas ziņā ārsti nav aktīvi, proti, visu laiku tiek runāts par neefektīvām zālēm kompensējamo zāļu sarakstā, tomēr par šo faktu netiek pietiekoši daudz ziņots. Iespējams, ārsti baidās, piebilda Ērglis.
Vienlaikus sēdes laikā vairākkārt izskanēja aicinājums nodrošināt finansējuma pieaugumu kardioloģijas nozarei. «Finansējuma palielinājums nav pašmērķis, bet, ja stāvam uz vietas, tad pēc būtības ārstējam sliktāk,» komentē kardiologs Kārlis Trušinskis, kurš uzskata, ka finansējuma pieauguma iezīmēšana turpmākajiem gadiem ir ļoti nozīmīgs solis.
Tam piekrīt arī pacientu biedrības Parsirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa, kura norādīja, ka papildu finansējums kardioloģijas nozarei nav «kārtējie izdevumi», bet gan investīcijas, kuras ļaus ietaupīt lielus resursus nākotnē.
Tāpat Mauriņa norāda, ka apsveicama VM iecere par «kardio zaļo koridoru», tomēr diagnostika esot tikai pirmais solis, jādomā par to, kā pēc tam pacientu ārstēt. Joprojām ļoti liela pacientu daļa nevar atļauties nedz speciālista apmeklējumu, nedz medikamentus, atzina biedrības vadītāja.