Kariņš: 2021.gada budžets veidots, neatverot vaļā deficīta slūžas

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš

2021.gada valsts budžets veidots ekonomikas apzinātai un plānveida stimulēšanai, neatverot vaļā deficīta slūžas, trešdien, 28.oktobrī, uzrunā Saeimā debatēs par valsts budžeta projektu pirms pirmā lasījumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers akcentēja, ka pašlaik dzīvojam ārkārtas laikos, kad ne tikai Latvijā, bet Eiropā un visā pasaulē izplatās COVID-19 pandēmija. Pret šo vīrusu, ar ko cilvēce vēl nebija saskārusies, nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, pauda Kariņš. Viņš arī norādīja, ka nebūtu pamata cerēt, ka vakcīna būtu pieejama tuvākajos mēnešos, jo tas drīzāk prasīs ilgāku laiku.

Situācijā, kad visā pasaulē, arī Latvijā cilvēki mirst no šī vīrusa, labākais ir pieņemt mērus, kas samazina tā izplatīšanos, uzsvēra Kariņš. Viņš norādīja, ka svarīgi ir samazināt sociālos kontaktus, kur Saeimas deputāti rāda piemēru ar sava darba organizēšanu. Parlamenta sēdes pašlaik notiek daļēji attālināti e-Saeimas sistēmā.

Lasiet arī: COVID-19 krīze izraisīja ļoti jūtamu lejupslīdi, vērsa uzmanību Kariņš. Viņš norādīja, ka valdība atbildēja, stimulējot valsts ekonomiku, aizņemoties naudu. Šī stratēģija ir attaisnojusies, jo budžeta ieņēmumi tagad atkal ir plānotajā vai virs plānotā līmeņa un ekonomika parāda atveseļošanās pazīmes, uzsvēra valdības vadītājs.

Saskaņā ar valsts paredzētajiem tēriņiem valsts ārējais parādās pieaugs līdz 48% no iekšzemes kopprodukta, kas ir veselīgi zem Latvijas Banka pieļautajiem apmēram 52%, norādīja Kariņš. Līdz ar to arī starptautiskā līmenī būs redzams, ka Latvija ir paturējusi fiskālās disciplīnas garu, skaidroja valdības vadītājs.

Premjers savā runā pievērsās vēl vairākiem citiem ar valsts budžetu saistītiem jautājumiem.

Kā ziņots, nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. 

Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta.

«Nākamā gada budžeta projekts skaidri iezīmē mūsu prioritātes. Būtiski, ka lielākas algas tiks nodrošinātas mediķiem un izglītības nozares darbiniekiem, kā arī paaugstinātas sociālās garantijas iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem,» iepriekš uzvēra Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP).

Visvairāk līdzekļu nākamgad paredzēts veselības jomai, un papildu 183 miljoni tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas