Eiropas Savienībai pastiprināta uzmanība jāpievērš konkurencei enerģētikas un lauksaimniecības sfērās, Eiropas Parlamenta debatēs par 2009.gada konkurences politikas ziņojumu uzsvēris Krišjānis Kariņš.
Vienlaikus viņš norādījis, ka ir jāpaplašina tās jomas, kurās konkurence Eiropā reāli darbojas, biznesa ziņu portālu BNN informē Kariņa padomniece preses jautājumos Ieva Zīberga.
Konkurence nodrošina patērētājam ne tikai zemas cenas, bet arī maksimāli labu kvalitāti. Diemžēl Eiropā joprojām pastāv vairākas jomas, kurās ir nepilnīga konkurence. Viena no tām ir enerģētika. Eiropā joprojām pastāv izolēti tirgi, kur tehnisku iemeslu dēļ vispār nav konkurences. Rezultātā – mākslīgi dārgas cenas patērētājiem. Konkrēts piemērs – Baltijas valstis un gāzes tirgus. Kā atzinis komisārs Ottingers, Vācijas patērētājs šodien maksā par 30% zemāku cenu nekā Baltijas valstu patērētāji. Tas ir tikai konkurences trūkuma dēļ Baltijas valstīs. Tas ir jāmaina, runājot par konkurences lomu enerģētikā, uzsvēra Kariņš.
Otra joma, kurai Kariņš aicināja pievērst uzmanību, ir lauksaimniecība. Nemaz nerunājot par to, ko subsīdijas kā tādas dara lauksaimniecības tirgum, Eiropas Savienības iekšienē mums ir ļoti nevienlīdzīgi maksājumi starp dalībvalstīm. Tas nozīmē, ka patērētāji daudzās valstīs maksā mākslīgi augstas cenas un no tā, protams, cieš arī lauksaimnieki, sacīja deputāts.
Konkurences ziņojumā par 2009.gadu uzsvērts, ka veiksmīgas konkurences politikas īstenošana un iekšējā tirgus neierobežota darbība ir būtisks priekšnoteikums ilgstpējīgai ekonomikas izaugsmei un uz zināšanām balstītu darbavietu izveidei Eiropas Savienībā.