Partiju finansēšanas modeļa maiņa padarīs politiskos spēkus neatkarīgus no privātajiem ziedotājiem, otrdien, 12.februārī, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Jau vēstīts, ka valdība iepazinās ar Tieslietu ministrijas (TM) vadītās darba grupas piedāvāto jauno partiju finansēšanas modeli, kas paredz būtiski palielināt valsts atbalstu partijām, tostarp paredzot garantētus 190 000 eiro gadā katrai partijai, kas pārvar 2% barjeru Saeimas vēlēšanās.
Kariņš uzskata, ka partiju finansēšanas modeļa maiņa ļaus partijām iegūt neatkarību. «Patlaban partijas ir atkarīgas no privātajiem ziedotājiem, tāpēc pastāv iespēja, ka kāda lēmuma pieņemšanās ziedotāja viedoklis tiek uzklausīts vairāk. Tomēr partiju finansēšanas modeļa maiņa nodrošinās neatkarību un ļaus politiskajiem spēkiem cīnīties par idejām, nevis naudu,» uzsvēra Ministru prezidents.
Politiķis piebilda, ka minētais jautājums būs valdības dienaskārtībā un tas tiks skatīts nākamo gadu budžeta kontekstā.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda nostāju, ka no partiju finansēšanas modeļa maiņas iegūs sabiedrība, jo partijas kļūs efektīvākas un profesionālākas.
Domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka iepriekš BNN intervijā atzinusi, ka godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams: «Tā ir fundamentāla Latvijas partiju finansēšanas problēma.»
«Lai sasniegtu vēlētāju, tomēr kaut kādām finansēm ir jābūt – lai apmaksātu kaut vai nedaudz cilvēku darbalaiku, kaut kādus vizuālos materiālus, lai uzturētu partiju, lai varētu vispār komunicēt ar tiem 500 biedriem, lai iesaistītu viņus partiju darbā. Bez resursiem to nevar izdarīt kvalitatīvi,» saka pētniece.
Jāpiebilst, ka Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, bet Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro. Tikmēr Latvijas partijām pienācās 612 398 eiro no valsts budžeta, kas ir aptuveni deviņas reizes mazāk nekā kaimiņiem.