Tā kā pašlaik vairs nav iespējams palielināt budžeta deficītu, kā arī nav vēlmes celt nodokļu slogu, jo tas būtu netaisnīgi pret valsts iedzīvotājiem, nav arī iespējas celt skolotāju algas, 13.februāra LNT raidījumā 900 sekundes teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Politiķis norādīja, ka solījums celt skolotāju algas tika sasaistīts ar skolu reformu un budžetā iestrādātais palielinājums pedagogu algām ir centieni, lai mācībspēki neizjustu atalgojuma samazinājumu. Vienlaikus Kariņš uzsvēra, ka budžets pildījis visus Saeimas apstiprinātos solījumus.
Premjers atgādināja, ka, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir daudz skolotāju uz apmācāmo skaitu. Viņš arī minēja iespēju, ka valsts savā pārziņā varētu pārņemt vidusskolas, lai līdz ar to varētu veikt reformu, kuras rezultātā varētu paaugstināt skolotāju algas.
Atbildot uz jautājumu par izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas (JKP) izteikumiem, ka skolotāju algas varētu celt uz sporta būvju rēķina, Kariņš norādīja, ka šos izdevumus nevajadzētu jaukt kopā. Sporta būve ir vienreizējs izdevums, bet skolotāju algas ir pastāvīgi tēriņi. Turklāt sportam paredzētās ēkas ir nepieciešamas.
Kariņš arī piekrita ekonomikas ministra Ralfa Nemiro (KPV LV) izteikumiem, ka būtu jāierobežo pašvaldību avīzes. Ministrs norādīja, ka vietvaru izdevumi faktiski ir propaganda un ka labāks risinājums būtu, ja pašvaldība pirktu vietu neatkarīgajos medijos, kur arī varētu informēt par saviem darbiem.
Tāpat premjers uzteica Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbu. Tiesa, to noplicinot prokuratūras lēnais darbs, jo tās esot noslogotas. Pašlaik tiek runāts par to, kā ļaut tai atbrīvoties no maznozīmīgām lietām, lai būtu vairāk laika nodarboties ar «lieliem procesiem».
Taujāts par koalīcijas kandidātu Valsts prezidenta amatam, Kariņš atsacījās minēt konkrētu vārdus, bet apliecināja, ka pirmdien, 18.februārī, partijas tiksies pārrunās. Tiesa, tas nebūt nenozīmē, ka nedēļas sākumā jau būs kandidāta vārds.
Pats politiķis teica, ka viņš izvēlētos cilvēku ar starptautisku pieredzi, kurš ir iestrādājies kādā jomā. Tikai tad sekotu apsvērums, vai tauta pieņem šo cilvēku kā prezidentu.
Vaicāts par ielu stāvokli Rīgā un Latvijā, Kariņš teica, ka pašlaik nākas saskarties ar mērķtiecīgas darbības trūkumu. Viens no risinājumiem ir pieprasīt, lai Rīgas pārvaldītāji sāk rīkoties. Tāpat valdība var iedot vietvarai naudu, lai tā beidzot sakārto ielas, tomēr tajā pašā laikā Kariņš apstiprināja, ka pašlaik šādu līdzekļu nav.
LNT žurnālisti arī vaicāja, kāds ir premjera viedoklis jautājumā par kriminālvajāšanai izdotu deputātu darba turpināšanu Saeimā. Politiķis atsaucās uz savu pieredzi Eiropas Parlamentā, kur politiķi darbu turpināja līdz tika notiesāti.