Eiropā vakcīnu pret Covid-19 piegādēm ir jāizstrādā izlīdzināšanas mehānisms, otrdien, 16.martā, preses konferencē pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Viņš otrdien attālinātā formātā tikās ar Austrijas premjerministru Sebastiānu Kurcu, Slovēnijas premjerministru Janešu Janšu, Horvātijas premjerministru Andreju Plenkoviču un Bulgārijas premjerministru Boiko Borisovu, lai pārrunātu jautājumu par Eiropas Savienības Covid-19 vakcīnu stratēģiju.
Premjers mediju pārstāvjiem uzsvēra, ka vakcīnu pret Covid-19 sadale Eiropā nav bijusi proporcionāla, jo dažas ES valstis saņēma vairāk pošu, dažas – mazāk.
Pēc Kariņa teiktā, otrdien tikšanās laikā ar citiem ES premjerministriem tika pārrunāta nepieciešamība izveidot izlīdzināšanas mehānismu, lai valstis, kas šā gada pirmajā ceturksnī saņēmušas mazāk vakcīnu, varētu saņemt vairāk.
Kariņš norādīja, ka Eiropas Komisija ir panākusi vienošanos par papildu 14 miljonu BioNTech/Pfizer vakcīnas devu piegādi, piebilstot, ka minētās vakcīnas devas nav aizrunātas, tāpēc tieši šīs vakcīnas varētu sadalīt proporcionāli.
Tāpat Kariņš piebilda, ka vakcīnu piegādes izlīdzināšanas mehānisms ir svarīgs, lai ES valstis varētu daudzmaz vienlaicīgi izbeigt ārkārtējo situāciju.
Ministru prezidents norādīja, ka nākamnedēļ notiks Eiropadomes sēde, kurā gaidāmas diskusijas par ES vakcinācijas stratēģiju.
Lasiet arī: Covid-19 Baltijā pēdējā diennaktī. Latvijā – 643, Lietuvā – 628, Igaunijā – 1 463
Kā ziņots, sešas ES dalībvalstis, tostarp Latvija, sestdien pieprasījušas sasaukt īpašu samitu, lai runātu par vienlīdzīgu Covid-19 pošu sadali,
jo pašreizējā sistēma rada «milzu nevienlīdzību» starp dalībvalstīm.
Austrijas, Bulgārijas, Čehijas, Latvijas un Slovēnijas līderi ES augstākajām amatpersonām adresētā vēstulē norāda, ka pašreizējā sistēma «līdz vasarai turpinās radīt un vairot milzu nevienlīdzību starp dalībvalstīm, jo dažas pāris nedēļās spēs sasniegt pūļa imunitāti, kamēr citas tālu atpaliks».
Vēlāk sestdien šai iniciatīvai pievienojusies arī Horvātija.
Eiropadomes priekšsēdētājam Šarlam Mišelam un Eiropas Komisijas (EK) prezidentei Urzulai fon der Leienai adresētajā vēstulē lūgts «sarīkot līderu diskusijas šajā svarīgajā jautājumā, cik drīz vien iespējams».
Saskaņā ar ES vakcinācijas stratēģiju dalībvalstis piekļuvi apstiprinātajām potēm iegūst vienlaicīgi un katrai piešķirtais daudzums ir proporcionāls tās iedzīvotāju skaitam.
Taču Austrijas kanclers Sebastians Kurcs piektdien paziņoja, ka pošu devas netiek sadalītas proporcionāli starp dalībvalstīm un ka necaurskatāmo ES rīkoto sarunu rezultātā esot noslēgti papildus piegāžu līgumi.
Kā apgalvo Kurcs, Nīderlandei un Dānijai esot piekļuve ievērojami lielākam vakcīnu devu skaitam, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, nekā tādām dalībvalstīm kā Bulgārija vai Horvātija.
EK slēdz līgumus ar farmācijas uzņēmumiem dalībvalstu vārdā, un tās var izvēlēties priekšpiegādes līgumu ietvaros, cik daudz dozu iepirkt.
Piecu minēto valstu valdību vadītāji kritizējuši pašreizējo sadales praksi, kas esot pretrunā ar ES vienošanos par proporcionālu sadali.
ES amatpersonas apstiprinājušas, ka vēstuli saņēmušas. «Mēs uzmanīgi vērojam situāciju,» izteikusies kāda no amatpersonām, piebilstot, ka 25.martā un 26.martā paredzētajā samitā tikšot apspriesta Covid-19 apkarošanas koordinācija.