Mēs nedrīkstam uz budžeta rēķina sagraut ekonomiku, kaut arī, manuprāt, tas tiek darīts mērķtiecīgi un apzinīgi, intervijā LTV raidījumam Labrīt, Latvija norādījusi ekonomiste Raita Karnīte.
Latvijai raksturīga, ir paļaušanās uz situāciju – kā būs, tā būs, pēc tā rīkosimies, kaut vajadzētu, lai politika būtu aktīva, nevis reaģējoša. Latvijas politika ir vērsta uz vienu jautājumu – budžetu, lai arī jāapzinās, ka budžets ir sekas, nevis cēlonis, uzsvērusi ekonomiste.
Domāju, ka nav tāda plāna, ko īstenojot varētu iegūt ekonomisku stabilitāti. Mēs jūtam, kādi ir lēmumi – tā ir pasīva reaģēšana uz to, kas notiek. Taču tas, kas notiek Latvijā, atkarīgs no pasaulē notiekošā. Pasaulē ir labas ziņas, bet ar lielu piesardzības pieskaņu, runājot par izaugsmes rādītājiem, vienmēr prātā tiek paturēts, ka kamēr krīzes cēloņi nav likvidēti, tiem agri vai vēlu būs jāizpaužas atkal, uzsvērusi Karnīte, piebilstot, ka Latvijā noteikti draud pensionēšanās vecuma celšana.
Pēc viņas domām, Latvijai būtu jāizmanto šī situācija un jāuzkrāj rezerves nebaltām dienām. Taču Latvijā šīs rezerves ir vājas, lielākās no tām ir sociālajā sistēmā, un tas ir bīstami, sacījusi ekonomiste.
Ja valstī vairāk nekā 100 000 cilvēku iet un pasīvi saņem putraimu devu, tas liecina, ka te kaut kas nav ilgstoši kārtībā. Valdības pirmais darbs – visiem kopā apsēsties un pateikt, kas ir nepareizi, nevis jūsmināties par to, kas ir labi. Un izlabot to, kas ir nepareizi. Mums nav tiesību priecāties par to, kas ir labi, ja mēs draudam palikt paši pēdējie Eiropas kopienā, uzskata Karnīte.
Viņa piebilst, ka no tā, cik apmierināta ar notiekošo būs jaunā valdība, būs atkarīgs valsts progress. Ja viņi būs apmierināti, nekas nemainīsies, pretējā gadījumā varam cerēt uz izmaiņām. Pēc ekonomistes domām, Latvijas ekonomikā nav valstiskas domāšanas.
Bet nqav jau cita varianta