Sekojot citu Eiropas valstu paraugam, Katalonijas reģionālais parlaments Spānijā pieņēmis rezolūciju par aptuveni 1 000 cilvēku, lielākoties sieviešu, attaisnošanu, kuri pirms vairākiem simtiem gadu vainoti kādreizējā noziegumā – buršanā, vēsta britu ziņu portāls The Guardian.
Katalāņu politiķu solis seko līdzīgiem lēmumiem Norvēģijā, Skotijā un Šveicē saistībā ar to, ka vairāk nekā 100 Eiropas vēsturnieki parakstījuši kopīgu manifestu ar nosaukumu «Viņas nebija raganas, viņas bija sievietes».
Lasiet arī: Igaunija gandarīta par Spānijas iesaistīšanos Austrumeiropas aizsardzībā
Rezolūciju, kas tapusi pēc informatīvas kampaņas vietējā vēstures žurnālā Sapiens, Katalonijas reģionālajā parlamentā atbalstījušas kreisi un nacionālkonservatīvi noskaņotas partijas. Katalonijas reģiona prezidents Pere Aragoness (Pere Aragonès) raksturojis kādreizējās raganu medības kā «iestāžu organizētu mērķtiecīgu sieviešu slepkavošanu».
Tiek lēsts, ka no 1580. līdz 1630.gadam visā Eiropā par buršanos uz nāvi notiesāti aptuveni 50 000 cilvēku, no kuriem aptuveni 80% bijušas sievietes. Katalonijā «raganu» vajāšana turpinājusies vēl 18.gadsimtā. Vēsturnieki uzskata, ka Eiropā pirmais tiesību akts par vēršanos pret buršanu pieņemts Katalonijas pilētā Ļeidā 1424.gadā, vēsta The Guardian.