Pirmajā gadadienā kopš Katalonijas neatkarības referenduma Barselonā notikušas demonstrācijas un protesta akcijas, kur valdošais noskaņojums bijis neapmierinātība ar reģiona valdības bezdarbību, tai iestājoties par neatkarību.
Kā vēsta franču ziņu aģentūra AFP, pirmdien, 1.oktobrī, saskaņā ar vietējās policijas aplēsēm Barselonā demonstrācijā sapulcējušies 180 000 iedzīvotāji ar saukli «1.oktobri neaizmirsīsim, nepiedosim».
Referenduma pirmajā gadadienā ap 500 cilvēki arī uz laiku aizšķērsojuši galvenos ceļus uz pilsētu un prasījuši Katalonijas reģiona valdības vadītāja Kvima Torras (Quim Torra) atkāpšanos.
Torra, lai arī vārdos iestājas par atdalīšanos no Spānijas, protestētāju ieskatā nav darījis īstenotu, lai īstenotu referendumā pausto iedzīvotāju gribu.
BNN atgādina, ka 2017.gada 1.oktobrī Katalonijā tika sarīkots Spānijas neatzīts referendums par neatkarīgas Katalonijas valsts izveidi.
Balsojumā, neraugoties uz aktīvu policijas pretdarbību, saskaņā ar Katalonijas reģiona datiem piedalījušies 43% jeb 2,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju, no kuriem 90% pauduši atbalstu neatkarībai.
Spānijas centrālai varai cenšoties izjaukt tautas nobalsošanu, ko Spānijas Konstitucionālā tiesa atzinusi par nelikumīgu, policisti centušies atturēt vēlētājus no balsošanas un vairāki kārtībsargi redzēti raidām gumijas lodes, iebrūkam vēlēšanu iecirkņos, sitot, grūžot vēlētājus un raujot sievietes aiz matiem.
Madrides nepiekāpību reģiona neatkarības centieniem paudis Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs (Mariano Rajoy): «Šajā brīdī varu jums teikt visstingrākiem vārdiem to, ko jūs jau zināt un ko esat redzējuši šīs dienas gaitā. Katalonijā referendums par pašnoteikšanos nav noticis».
Reģiona amatpersonas pavēstījušas, ka sadursmēs ar policiju vairāk nekā 800 civiliedzīvotāji guvuši ievainojumus, mediķi ziņo arī par 33 savainotiem policistiem.