Ņemot vērā pieaugušo kravu apjoma tranzītu no Ķīnas caur Kazahstānu, Kazahstānas valdība izstrādājusi jaunu daudzpakāpju loģistikas ķēdi, kura savienos Austrumus un Rietumus. Projektā, kam dots vārds «Jaunais zīda ceļš», kā viens no tranzītpunktiem izvēlēta Lietuvas osta Klaipēdā. Tikmēr Latvijas ostas ķīniešu kravas tranzītā izlemts neiekļaut.
Latvijas biznesa vidi šī vēsts neiepriecina, tā kā ikvienas Baltijas ostas statistika pēdējā laikā norāda uz kravas apjoma samazinājumu, kas saistīts ar to, ka galvenais kravas piegādātājs – Krievija – arvien pastiprinātāk koncentrē sūtījumus uz savām ostām. Tā posmā no 2015.gada janvāra līdz aprīlim kopējais Baltijas valstu kravu apjoms sarucis par 6,5%, veidojot 53,2 miljonu tonnu kravas, statistiku citē laikraksts Vesti Segodna.
Vismazāk kravas tranzīts gan veidojies caur Igauniju – 23,8%, caur Lietuvu 26,9%, bet Latviju saglabā līderpozīcijas Baltijā – 49,3%. Neskatoties uz Latvijas vadību, «Jaunais zīda ceļš» Latvijai iet secen, un kā viens no iespējamajiem iemesliem šim lēmumam tiek minēta Latvijas valdības – Satiksmes ministrijas un Latvijas Dzelzceļa – pasivitāte.
Tā rezultāta Kazahstānas kravas tranzīts no Ķīnas Tautas Republikas uz Eiropu, kam uz 2020.gadu tiek prognozēta līdz 1,2 triljoniem dolāru liels apgrozījums, ekonomiku nestiprinās Latvijā, bet gan kaimiņos.