«Mēs šobrīd skatāmies uz pēdējo karu Eiropā, kurš notiek pēc 20.gadsimta parauga, kurā tiek lietota cilvēku masa un smagā tehnika,» intervijā žurnālam Ir norādījis atvaļinātais ģenerālis, bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš.
Viņš piebilst, ka Kijivas aizsardzība demonstrēja – ar smago tehniku nevar pieveikt tādus pārliecinātus aizstāvjus, kādi ir ukraiņi.
Kažociņš uzskata, ka krieviem pietrūkst ne tikai ieroču, bet arī cilvēku. Un tam nepalīdzēšot pat vispārējā mobilizācija, ja tādu izsludinātu Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Mobilizācija prasa laiku un var izraisīt diezgan lielu neapmierinātību. Ģenerālis atgādina, ka pašlaik karš nav Krieviju skāris tieši, jo politisko sistēmu izmaina notikumi Maskavā un Pēterburgā, nevis Burjatijā, no kurienes nācis viens no lielākajiem kritušo skaitiem Krievijā.
Uz jautājumu, ko praktiski nozīmē ASV aizsardzības ministra teiktais, ka mērķis ir novājināt Krieviju, ģenerālis atbild, ka Krievija jau ir novājināta: «Piemēram, uzbrukt Baltijas valstīm tuvākajā laikā nopietnā veidā, izņemot ar gaisa uzbrukumiem vai raķetēm, viņiem būtu diezgan sarežģīti. Tas nenozīmē, ka mums nav absolūti nepieciešams pierunāt sabiedrotos, lai dod to, kā mums šobrīd nav. Vismaz brigādi katrā valstī. Mums vajag gaisa aizsardzību, krasta aizsardzību, HIMARS — augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmu, kas ļauj trāpīt pretiniekam, kamēr tas tikai gatavojas uzbrukumam.»
Kažociņš tomēr nedomā, ka nākotnē atkārtosies 20.gadsimta kari: «Man ir diezgan grūti iedomāties, ka tāda veida karš varētu notikt Baltijas valstīs. Tas nav neiespējami, un mums ir jādara viss nepieciešamais, lai tas nebūtu. Bet no Kijivas aizsardzības varam diezgan daudz secināt, un tas nenāk par labu tankistiem. Turklāt krieviem tagad kādu laiku nebūs pietiekami spēki. Mums ir jādomā ne tikai par Māršala plānu Ukrainai, bet var gadīties, ka mums būs jādomā daudz nopietnāk arī par Māršala plānu Krievijai.»
Lasiet arī: Cilvēki, pie kuriem dzīvo bēgļi no Ukrainas, varēs saņemt pabalstu no valsts