Kažoka: Godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams

«Ja runājam atklāti par partiju iespējām piesaistīt sev finansējumu, piemēram, no lielajiem uzņēmumiem, tad secinājums ir skumjš – godīgi piesaistīt lielas naudas partijām Latvijā nav iespējams,» tā intervijā BNN par valsts nespēju nodrošināt pienācīgu finansējumu partijām saka domnīcas Providus pētniece Iveta Kažoka.

Viņa turpina: «Tā ir fundamentāla Latvijas partiju finansēšanas problēma. Diskusijas laikā sarunu festivālā Lampa par šo jautājumu gandrīz visas partijas tajā brīdī, kad nerunāja kamerās, bija gatavas atzīt, ka tā būtu jārisina.»

Igaunijas partijas 2015.gadā savā starpā sadalīja 5 400 000 eiro, bet Lietuvas politiskie spēki – 5 800 000 eiro. Tikmēr Latvijas partijām pienācās 612 398 eiro no valsts budžeta, kas ir aptuveni deviņas reizes mazāk nekā kaimiņiem.

Kažoka skaidro, ka partijas vai nu mēģina iztikt ar pavisam mazām summām, kas ir nepietiekamas, lai varētu strādāt, vai arī mēģina «shēmot». «Dažkārt tās ar savām shēmām «uzraujas», proti, tiesībsargājošās iestādes to pamana.» Viņa gan piebilst, ka lielākoties atbildīgās iestādes, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nepamana «shēmošanu».

Lai uzturētu partiju, finansējumam ir jābūt

«Lai sasniegtu vēlētāju, tomēr kaut kādām finansēm ir jābūt – lai apmaksātu kaut vai nedaudz cilvēku darbalaiku, kaut kādus vizuālos materiālus, lai uzturētu partiju, lai varētu vispār komunicēt ar tiem 500 biedriem, lai iesaistītu viņus partiju darbā. Bez resursiem to nevar izdarīt kvalitatīvi,» saka pētniece.

Viņa pauž uzskatu, ka situācija Latvijā Baltijas kontekstā ir absolūti dramatiska. «Finansējums partijām ir desmit reižu mazāks, vienlaikus Latvijas sabiedrība pret tām nav mazāk prasīga. Mēs gaidām, ka par desmitreiz mazāku summu Latvijas partijas būs nekorumpētas, spēs izstrādāt kvalitatīvas programmas visdažādākajās nozarēs, piedāvāt spēcīgus cilvēkus dažādiem amatiem.»

«Partijas kļūst korumpētas, tāpēc ilgtermiņā ir jādomā par to, lai Latvijas partijām nebūtu tik milzīgs spiediens meklēt finansējumu no korumpētiem avotiem. Bet vienīgais risinājums, kas Eiropas Savienībā darbojas un pasaulē ir izdomāts, ir partijas pienācīgi finansēt no valsts budžeta,» uzskata Kažoka.

Viņa gan piebilst, ka arī tad, ja politiskie spēki tiek finansēti no valsts līdzekļiem pietiekamā apjomā, tas nenovērš visus korupcijas riskus un arī tad gadās skandāli, ka partijas piesaista arī kaut kādu «melno» finansējumu. «Tomēr spiediens uz partijām šādā gadījumā nav tik liels, un tie partiju biedri, kas grib, lai partija strādā godīgi, var uz šo principu pastāvēt, jo partija tā dēļ nebankrotēs un tai būs resursi kampaņas veidošanai.»

2012.gadā Latvija sāka pakāpeniski ieviest valsts finansējumu politiskajām partijām, apņemoties ik pēc dažiem gadiem vērtēt tā pilnveidošanas iespējas. Līdz pat 2017.gada beigām šāds vērtējums nav ticis veikts, teikts Providus veiktajā pētījumā Valsts finansējums Latvijas partijām: kurp tālāk?

No Kažokas teiktā izriet, ka pašreizējā sistēma politiķus piespiež meklēt netīrus naudas ieguves veidus. Pat ja konkrētais politiskais spēks nāk ar vislabākajiem nodomiem kalpot valstij, ir jāiegūst netīri naudas līdzekļi, lai nokļūtu pie varas, un tikai tad varēs ietekmēt politisko sistēmu.

Nepietiekamais partiju finansējums ir graujošs arī vēlētājam

Uz komentāru, ka vidējais vēlētājs droši vien nebūtu «sajūsmā» par ideju, ka vajadzētu palielināt partiju finansējumu, Kažoka atbild, ka «vēlētājs jau nedomā par to, cik partijai vajadzīga nauda, lai tā normāli strādātu».

Kažoka lieto salīdzinājumu ar to, ka vēlētājam būtu jāiedomājas, ka viņš saņem desmito daļu par savu darbu no tā, ko saņem tāds pats darbinieks Lietuvā vai Igaunijā. «Nu, cik lielā mērā no viņiem varētu gaidīt jebkādu atdevi?»

«Ja vien tas nav ļoti noskaities vēlētājs, kas principā vispār iztiktu bez parlamenta un valdības, ar laiku būtu jāsaprot, ka tas, ka partijām no valsts budžeta maksā ļoti maz, neveicina to, ka politiķi strādā labāk un cenšas vairāk,» piebilst Kažoka. Viņa skaidro, ka sekas ir tādas, ka partijas, kas ir gatavas strādāt godīgi, vienkārši nevar strādāt, kamēr citas, kuras ir mazāk striktas savos standartos un ir gatavas piesaistīt nelegālu finansējumu vai finansējumu «ar nosacījumiem», izvirzās vadībā. «Ilgtermiņā tas Latvijas politisko partiju sistēmai ir graujoši,» piebilst Kažoka.

Tāpat viņa uzsver, ka «tas ir graujoši arī vēlētājam, jo viņš lielā mērā ir atkarīgs no partiju vēlākajiem lēmumiem: cik profesionālas būs reformas, kas, piemēram, saistītas ar nodokļiem, cik godīgas būs tiesas, vai tur būs kaut kādas privilēģijas kaut kādām īpašām grupām vai grupu nebūs – ļoti lielā mērā atkarīgs no tā, kādus likumus Saeima izveidos un cik kvalitatīvi strādās valdība».

Ja viss, par ko vēlētājs domā, ir dusmas uz politiķiem, tad viņš šajā apburtajā lokā vārīsies vēl ļoti ilgi

«Ja partijas ir tik ļoti vājas, kādas viņas šobrīd ir Latvijā, nekādu lielo progresu iepriekš nosauktajās jomās – arī savā personiskajā labklājībā – attiecīgais vēlētājs sagaidīt nevar,» uzskata Kažoka.

Tāpat viņa uzsver, ka, lai saprastu šo likumsakarību ķēdīti, ir vajadzīgs nedaudz iedziļināties. «Ja viss, par ko vēlētājs domā, ir dusmas uz politiķiem, partijām, nesaprotot, kāpēc tās partijas, politiķi Latvijā ir tik vāji un ka tas lielā mērā ir saistīts arī ar to, cik daudz mēs investējam šajās partijās un politiķos, tad tur nav risinājuma – tas vēlētājs šajā apburtajā lokā vārīsies vēl ļoti ilgi.»