Lai arī pēdējās nedēļas var nest negaidītus pārsteigumus, šobrīd izskatās, ka noteikto barjeru iekļūšanai Eiropas Parlamentā (EP) vēlēšanās pārvarēs četras partijas, intervijā portālam BNN norāda Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.
Pēc viņas domām, EP izdosies iekļūt Vienotībai, Nacionālajai apvienībai (NA), Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kā arī Saskaņai. «Taču lielākā intriga ir, kuri kandidāti iekļūs parlamentā. Tā, piemēram, ZZS ir ļoti ķildīgs saraksts, kurā iekļautie cilvēki ne visai viens otru mīl un atsevišķi rīko savas priekšvēlēšanu kampaņas. Attiecībā uz Vienotību intriga ir par to, kurš būs trešais pēc Sandras Kalnietes un Valda Dombrovska,» skaidro Kažoka.
Par krievu tautības vēlētāju balsīm cīnīsies četras partijas – Tatjanas Ždanokas pārstāvētā Latvijas Krievu savienība, pašreizējā parlamentārieša Aleksandra Mirska pārstāvētā Alternative, Saskaņa un Alfrēda Rubika Latvijas Sociālistiskā partija. «Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka EP iekļūs tikai Saskaņa, iegūstot divus vai trīs mandātus, taču ir iespējami arī pārsteigumi, ja, piemēram, vēlētāji pirms vēlēšanām aktīvāk sāks studēt partiju programmas un pamanīs, ka Mirskis, piemēram, startē no Alternative, bet Rubiks – no Latvijas Sociālistiskās partijas,» teic Kažoka. Vienlaikus viņa nedomā, ka krievu tautības vēlētāju izvēli ietekmēs konkrēto partiju vai to kandidātu attieksme pret krīzi Ukrainā, ja nu vienīgi tos, kuriem ir ukraiņu saknes.
Pētniece prognozē kūtru vēlētāju atsaucību EP vēlēšanās, uzsverot, ka cilvēki īpaši daudz nezina par EP, kā arī neizprot jautājumus, ar kuriem EP strādājis pēdējos gadus un strādās nākotnē. «Taču tā ir visas Eiropas, ne tikai Latvijas problēma. Būtu labi, ja uz nākamajām vai aiznākamajām vēlēšanām startētu Eiropas līmeņa nevis atsevišķu nacionālo partiju saraksti. Šobrīd cilvēki neredz jēgu piedalīties EP vēlēšanās, jo nejūt, ka astoņi deputāti no vairāk nekā 750 var kaut ko ietekmēt,» skaidro Kažoka.
Kā liecina jaunākie ārvalstu aptauju dati, seši no desmit eiropiešiem nav ieinteresēti šomēnes gaidāmajās EP vēlēšanās. Tikai 35% respondentu sacīja, ka noteikti dosies balsot, kas ir par astoņiem procentpunktiem mazāk nekā vidējā vēlētāju aktivitāte iepriekšējās EP vēlēšanās 2009.gadā.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vislielākais entuziasms valda Beļģijā, kur balsošana ir obligāta. Tur gatavību doties pie vēlēšanu urnām apliecināja 53% respondentu. Otrajā vietā seko Francija, kur EP vēlēšanās noteikti gatavojas balsot 44% aptaujāto, bet trešajā vietā ierindojusies Nīderlande ar 41%. Savukārt viszemākais entuziasms valda Lielbritānijā un Polijā, kur attiecīgi tikai 27% un 20% respondentu sacīja, ka noteikti dosies balsot, ziņo LETA.
Pēc politoloģes teiktā portālam BNN, lielākā daļa vēlētāju ne pirms EP, ne Saeimas vēlēšanām nelasa partiju programmas. Taču Kažoka pauž cerību, ka vēlētāji tomēr nebalsos ieraduma pēc par to partiju, par ko balso vienmēr, bet vismaz iepazīsies, piemēram, ar priekšvēlēšanu diskusijām un citiem palīgmateriāliem, kas atvieglotā veidā iepazīstina ar partiju programmām. Viens no šādiem palīgmateriāliem ir arī anketa Pielaiko partiju! Sākot ar trešdienu, 14.maiju, katrs Latvijas vēlētājs var salīdzināt savu viedokli par Eiropai nozīmīgiem jautājumiem ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātiem. Tas izdarāms, aizpildot anketu šeit.
Lai uzzinātu, ar kuru partiju kandidātiem vēlētāja viedokļi saskan biežāk, nepieciešams aizpildīt anketu ar 25 Eiropas Savienībai aktuāliem jautājumiem. Desmit no tiem īpaši veidoti Latvijas vēlētājiem, piemēram, attiecībā uz Ukrainas iespējamu pievienošanos Eiropas Savienībai. Pārējie jautājumi ir kopīgi ar citām ES dalībvalstīm – atbildes uz šiem jautājumiem ļauj salīdzināt vēlētāja viedokļus arī ar citu valstu partijām. Anketa izveidota, sadarbojoties 14 ES dalībvalstu organizācijām (Vācijā, Lielbritānijā, Beļģijā, Polijā, Latvijā, Grieķijā, Bulgārijā, Austrijā, Itālijā, Spānijā, Čehijā, Slovākijā, Francijā un Nīderlandē). Dažās valstīs anketas auditorija mērāma miljonos, piemēram, Nīderlandes StemWijzer aizpilda pieci miljoni lietotāju, vācu Wahl-O-Mat – 13 miljoni vēlētāju. Visu 14 dalībvalstu anketas pieejamas šeit .
Arī Latvijas faktu aprīlī veiktā aptauja liecina, ka EP vēlēšanās lielākais atbalsts varētu būt partijām Saskaņa un Vienotība. Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja Latvijas faktu vadītājs sociologs Aigars Freimanis, aprīlī veiktajā aptaujā 19,8% respondentu sacīja, ka EP vēlēšanās balsotu par Saskaņu, bet 13,1% aptaujāto par Vienotību. Savukārt par Zaļo un zemnieku savienību EP vēlēšanās savu balsi būtu gatavi atdot 8,9% respondentu, bet par nacionālo apvienību Visu Latvijai – Tēvzemei un brīvībai/LNNK – 7,6% respondentu.
Par partiju Alternative balsotu 3% vēlētāju, Latvijas Krievu savienību atbalstītu 0,8% aptaujāto, bet par Latvijas Sociālistisko partiju varētu balsot 0,6%. Tikmēr par partiju Latvijas attīstībai balsotu 2,2% respondentu.
BNN jau vēstīja, ka nākamajā sasaukumā (2014. – 2019.gadam) attiecībā uz deputātu skaitu tiks piemēroti Lisabonas līguma noteikumi, kas paredz, ka parlamentā tiks ievēlēts 751 deputāts. Lisabonas līgums nosaka ES dalībvalstu pārstāvības minimālo un maksimālo robežu, attiecīgi pēc iedzīvotāju skaita mazāko dalībvalsti pārstāvēs ne mazāk kā seši deputāti, savukārt lielāko – ne vairāk kā 99 deputāti.
Parlamentā pašlaik ir 754 deputāti. Kad ES pievienosies Horvātija, tā būs tiesīga ieņemt 12 vietas, tādējādi Parlamentā būs 766 deputāti. Lisabonas līgums deputātu skaitu ierobežo līdz 751, tāpēc nākamā gada vēlēšanās deputātu skaits ir jāsamazina par 15 deputātiem.
Pēc ierosinātā risinājuma 12 dalībvalstis – Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Latvija, Lietuva, Portugāle un Rumānija – zaudē katra vienu vietu, savukārt Vācija zaudēs trīs vietas, jo Lisabonas līgumā noteiktais maksimālais deputātu skaits vienai dalībvalstij ir 96, bet Vācijai pašlaik ir 99 deputāti.
Ref: 102.000.102.7298